"Pliča sāta" Preiļos ir kā mazs loģistikas punkts, kur jau vairāk nekā pusotru gadu notiek dažādas labo darbu rosības. Izrādot atbalstu Ukrainai, vākti ziedojumi, rīkoti saliedēšanās pasākumi, pīti maskēšanās tīkli Ukrainas karavīriem. Apziņa par to, ka jāpalīdz kara skartajai tautai, Igoram Pličam nākusi pēc telefonsarunas ar meitu Lauru, kura Rīgā aktīvi darbojas "Twitter" konvoja kustībā jeb biedrībā "Agendum".
"Teicu: "Meitiņ, vai tu pārāk daudz laika netērē labdarībai?" Sakarā ar Ukrainu bija jautājums, jo es apjautu, cik liels darbs tur tiek ieguldīts. Tad viņa man noliedza, sakot, ka tā vairs nav labdarība, tēti. Tas ir no bailēm. Bailes no tā, ka nemiers atnāks pie mums. Tas man bija tāds skaidrs spēriens skaidrā laikā," atzina Igors Pličs.
"Atceros kara sākumā, cik tas bija drausmīgi un šermuļi vēl joprojām, atceroties par to, kā tie cilvēki stāvēja diennaktī rindā, lai tiktu ārā no savas valsts.
Un uz doto brīdi ir seši miljonu ukraiņu izbraukuši ārā prom. Iedomājieties, tās ir trīs Latvijas," norādīja biedrības "Agendum" aktīviste Laura Pliča-Stankeviča.
Caur "Twitter" konvoju Ukrainā pērn nogādāti vairāki autobusi, aizpildīti ar dažādām noderīgām lietām ukraiņu bērniem. Šāds ziedojumu vākšanas transports pie Pliča bijis vienīgais Latgalē.
"Ļoti daudz ziedojumu bija, atsaucās no pus Latgales. Krāslava, pat baznīca maisiem veda drēbes, sašķirotas, samarķētas. Viss aizgāja. Pēkšņi man pie durvīm atnāca viena tantiņa. Ienāk, rokā somiņa, no tās izvelk vienu pārīti adītās zeķītes, vienu pārīti cimdiņu. Un no kabatas izvelk baznīcas obraziņu, uzliek virsū un saka – ved, dēliņ, lai ātrāk karš beidzas," stāstīja Igors Pličs.
"Kāda kundzīte zvanīja Reinim ar jautājumu, vai degviela aktuāla un teica, lai Reinis atbrauc pēc nedēļas, viņa būs sakrājusi degvielu. Tad, kad viss noskaidrojās, izrādījās, ka kundze vienkārši nevar panest tik smagas tās degvielas kannas. Viņa katru dienu gāja uz degvielas uzpildes staciju, nopirka tos 5 litrus un nesa mājās. Un tā viņa bija sakrājusi veselu kannu vai pat vairākas beigās," klāstīja Laura Pliča-Stankeviča.
Jādara viss, lai ukraiņi uzvarētu, uzsvēra Igors ar meitu Lauru un no sirds aicināja apkārtējiem neaizmirst, ka pāris tūkstošus kilometru attālumā joprojām notiek asiņaina cīņa par brīvību.
"Es neaicinu atdot savu pēdējo kreklu, bet aicinu paskatīties uz to, ka šodien mēs varam ukraiņiem palīdzēt tagad uzvarēt, noturēties līdz uzvarai. To savu kreklu mēs noteikti nopelnīsim. Mums viss ir – miers, jumts virs galvas, darbs. Ir, ko ēst, rokas, kājas, visu dabūsim un nopelnīsim," teica Laura Pliča-Stankeviča.
Šobrīd aktuālākie ziedojumi ir dažādi saldumi, cepumi, gaļas konservi, kafija, siltās drēbes un higiēnas preces. Tāpat Pliču saime Jaunajā gadā novēl būt pozitīvākiem un atcerēties, ka kopībā ir spēks, bet sašķeltībā – iznīcība.
