VIDEO. 18 gadu vecumā nonākt ratiņkrēslā. Annijas Kļaviņas stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Annija 2013. gadā cietusi autoavārijā, pēc kuras nonāca ratiņkrēslā. Visi nemitīgie centieni piecelties kājās palika bez rezultāta. Tomēr traģiskais notikums nespēja atņemt mīlestību pret dzīvi. "Kad es sevi iemīlēju, tikai tad es varēju kaut ko dot pasaulei un pilnvērtīgi ņemt," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Annija Kļaviņa.

Negadījums notika 2013. gada septembrī. Tā bija parasta diena, kas neliecināja par traģisku iznākumu.

"Tu esi laimīgs, tavā dzīvē viss notiek. Tev ir sapņi, tev ir 18 gadi. Principā visa pasaule ir vaļā. Tev pieder viss, un tu neaizdomājies, ka tas var tikt atņemts."

Tajā dienā Annija atbrauca no skolas, satikās ar draugiem un devās izbraukt ar auto. Viņas tēvs vienmēr atgādināja, ka jāpiesprādzējas. Un tieši šajā reizē Annija to neizdarīja. Kompānija brauca pa grants ceļu un līkumā šoferis pārvērtēja savas spējas. Tā rezultātā Annija un viņas draugs tika izmesti no mašīnas. Pamodās jau reanimācijā.

"Es nevarēju parunāt, man bija pilna mute ar trubām. Man bija ļoti sasistas plaušas, tās nedarbojās. Es nespēju sarunāties, un tad vecāki nesa lapiņu un es rakstīju, kā nu varēju."

Kad meiteni pārveda uz palātu, radās jautājums: "Kas būs tālāk?" Viņa apzinājās, ka nejūt kājas un ir lielas grūtības ievilkt elpu. Šīs sāpes vedināja uz ne visai spožām domām.

"Tajā brīdī man likās, ka es mirstu." 

Vislielākās traumas bija mugurkaula bojājums, lauzts atslēgas kauls, sasistās plaušas un ievainots kakls. Ja tas būtu traumēts vairāk, tad meitene paliktu paralizēta, sākot no kakla. Annija izmēģināja visu, kas bija viņas spēkos, lai atkal staigātu. Līdz brīdim, kad saprata, ka medicīniski tas nav iespējams. Tajā brīdī viņa saprata, ka jāsāk dzīvot, nevis censties aizsniegt mērķi, kas patiesībā nav aizsniedzams. 

Annija spēja piedot šoferim, kura dēļ viņa nonāca ratiņkrēslā. 

"Piedošanu ir jāmāk dot. Ja tu nepiedod, tad tu tikai iznīcini sevi." 

Annijas traģiskais notikums, mīlestība pret dzīvi un nemitīgais pozitīvisms var iedvesmot citus. "Kad es sevi iemīlēju, tikai tad es varēju kaut ko dot pasaulei un pilnvērtīgi ņemt," tagad spriež  Annija.

Protams, arī šodien ir grūtības un sāpes, bet Annija dodas uz priekšu, ik dienu kāpjot ārā no savas komforta zonas, pārvarot sāpes.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti