Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt!

Palīdz draugu plecs un māksla – transpersonas ceļu Markam nākas iet bez vecāku atbalsta

Būt citādam un atšķirīgam vienmēr ir grūtāk, nekā pakļauties vairākumam. Jautājumi par dzimumidentitāti vai atšķirīgu seksuālo orientāciju daļai pusaudžu liek apšaubīt sevi un piederību "normālajam". Ja tas ir komplektā ar vecāku nepieņemšanu, tad līdz atkarībai, depresijai vai pat pašnāvībai ir tikai viens solis. Uzsākot labdarības maratonu "Dod pieci!", stāsts par transpersonu Marku, kurš 14 gadu vecumā saprata, ka nejūtas iederīgs meitenes ādā, kurā bija piedzimis. Pēdējo 10 gadu laikā viņš izgājis cauri dažādām krīzēm un fāzēm, lai pieņemtu sevi un dzīvotu sabiedrībā, kas nenosoda.

Būt laimīgam jebkuros apstākļos – transpersonas Marka stāsts
00:00 / 07:35
Lejuplādēt

Marks, kura vārds ir mainīts, lai saglabātu anonimitāti, ir jauns puisis īsiem tumšiem matiem un lielām brūnām acīm. Viņš ir ģērbies neuzkrītošās haki krāsas drēbēs ar vienīgo košo akcentu – sarkanu šalli ap kaklu. Marka balss ir vīrišķīga, un nezinātājs pat neiedomāsies, ka saskaņā ar pases datiem viņš ir sieviete.

To, ka nav piedzimis īstajā ādā, Marks saprata pirms gandrīz 10 gadiem, kad viņam bija 14 gadi.

"Tas ir ļoti, ļoti sāpīgs konflikts starp izskatu un to, kas ir iekšā. Es jutu to disbalansu.

Man ļoti gribējās izteikties un parādīt to spēku caur savu balsi, caur savu izskatu, caur saviem sejas vaibstiem, jo tieši vīrišķīgajā veidā es varu panākt, kā es jūtos iekšā," pastāstīja Marks.

Ģērbties un uzvesties kā puisis viņš sāka pusaudžu gados. Lai gan apkārt bija saprotoši un atbalstoši draugi, tomēr vecāki – tieši tie cilvēki, no kuriem Marks būtu vēlējies sagaidīt lielāko atbalstu – no viņa novērsās.

"Maniem vecākiem, protams, tas nepatika. Jau tad sākās dažādi konflikti, viņi daudz kliedza uz mani, pat bija tādi draudi, ka tev jāiet uz psiheni. Bet es atklāti neteicu to, ka esmu transpersona, jo tas bija ļoti biedējoši man," pastāstīja jaunietis.

Vien pirms diviem gadiem, jau esot pilngadīgs, viņš vecākiem atklāja, ka ir transpersona. Puisis to uzrakstījis telefona īsziņā, jo pateikt aci pret aci bijis pārāk smagi.

"Protams, nevienam nepatika. Man bija tādas prasības – vai nu jūs runājat ar mani tādā veidā, kā es prasu, tas ir ar cieņu un sapratni un vīriešu dzimtē, vai arī mēs vispār nevaram runāt. Jo es nejūtos tā laimīgs ar jums un es nejūtos tā, ka jūs mani mīlat. Viņi izvēlējās vispār ar mani nerunāt," atklāja puisis.

Marks jau vairāk nekā gadu nav sazinājies ar mammu vai tēti. Tas esot smagi, jo viņš mīl savus vecākus un cer uz viņu pretimnākšanu, lai kādudien atjaunotu kontaktus.

Marks: Viņi joprojām domā, ka šī kļūda ir mana, ka es nedomāju par pārējiem.
Latvijas Radio: Ka tas pāries, ka tā ir tāda fāze?
Jā, jā, šī fāze man jau no 14 gadu vecuma. Nu, comon! Man jau gandrīz 10 gadi ir pagājis. Ļoti daudz!

Arī ikdienā Marks ir piedzīvojis negācijas, konfliktus un pat vardarbību sava izskata un seksuālās orientācijas dēļ. Nesen viņš tika piekauts.

"Vienkārši man bija ne tik standarta izskats kā tipiskam vīrietim, bet es neteiktu, ka tas bija kaut kāds dīvains. Nezinu, vienkārši es neģērbos "Adidas" biksēs, un cilvēks bija piedzēries," pastāstīja Marks, norādot, ka par piekaušanu vērsies policijā un ir gaidāma tiesa.

Puisis vaino cilvēku nezināšanu, nepietiekamu izglītību un iejūtības trūkumu. Esot atšķirīgam un saskaroties ar citu cilvēku negatīvu attieksmi, ļoti svarīgi saņemt morālo atbalstu. Markam to sniedza draugi. Bet, ja tuvu cilvēku nav, tad jābūt iespējai vērsties kādā organizācijā vai biedrībā.

"Man liekas, ka tādu organizāciju ir pietiekami daudz, bet vienkārši nav informācijas tā, lai visi pārējie – parasti cilvēki – par to zina. Piemēram, ka tā ir bezmaksas iespēja un tamlīdzīgi," sacīja jaunietis.

Jaunā vīrieša sirdslieta kopš bērnības ir zīmēšana un gleznošana. Māksla viņam bijusi un joprojām arī ir kā terapija, kas palīdzējusi nenoiet no ceļa, neieslīgt depresijā vai nesākt lietot kādas atkarību izraisošas vielas.

"Māksla man ļoti, ļoti palīdz turēties šajā pasaulē un cīnīties tālāk. Man ir liels prieks attīstīties un radīt skaistumu. Es domāju, ka, ja man nebūtu tādu sirdslietu, pārliecību, kas ir mans, kas ne, varbūt tad man būtu daudz, daudz grūtāk ar visām šīm grūtībām," sacīja Marks.

Citiem, kuri ir līdzīgā situācijā, viņš iesaka meklēt savus cilvēkus, lasīt informāciju un citu pieredzes stāstus, vērsties pie psihologa un atrast savu sirdslietu.

"Es uzskatu, ka ir vērts cīnīties, jo dzīve ir viena, ja padodies visām šīm lietām, tad vienkārši nākamajā dzīvē jāsāk no jauna, bet varbūt visi tie pārbaudījumi ir tā vērti, jo pēc tam cilvēks būs tik daudz spēcīgs un tik laimīgs jebkuros apstākļos. Tas ir brīnišķīgi, un es tiecos pie tā. Ļoti! Būt laimīgam jebkuros apstākļos, jo pasaule nav melnbalta, pat ne pelēka. Tā ir krāšņa!" pauda jaunietis.

Pateicoties mīlestībai pret mākslu un draugu atbalstam, puisis ir pārvarējis vairāku gadu periodu kā krīzes jaunietim. Šobrīd Marks mācās, lai iegūtu augstāko izglītību mākslas jomā. Jau vairākus gadus viņš ir precējies ar vīrieti. Abi ļoti gaida, kad Latvijā atzīs viendzimuma laulības, jo, lai gan būtībā viņi ir viendzimuma pāris, šobrīd viņu savienība ir likumīga vien tāpēc, ka pēc pases datiem Marks vēl aizvien ir sieviete. Un tieši tāpēc viņš nesteidzas savu dzimumu mainīt arī oficiāli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti