Baltinava ir neliels ciemats Latvijas pierobežā un, lai gan pēc teritoriālās reformas Baltinavas novads ir kļuvis par pagastu, savu vidusskolu te joprojām ir izdevies saglabāt.
Saruna ar latviešu valodas un literatūras, kā arī angļu valodas skolotāju Valentīnu Kašu notika skolotāju streika dienā. To atbalstīja arī Baltinavas vidusskolā. Tiesa, skolotāja neslēpa, ka ir vīlusies tajā, kā tiek atspoguļots un stāstīts par šī streika iemesliem.
"Es skolā strādāju jau 42 gadus. Tas ir pietiekami liels darba stāžs. Ja runājam par skolotāja darbu, es gribu teikt, ka tas ir ļoti zemu novērtēts. Streiks, kurā bijām iesaistījušies arī mēs, nebija tikai tādēļ, lai tikai paceltu algas.
Streiks bija par to, lai vispār sakārtotu mācību procesu, lai sabalansētu atalgojumu visiem skolotājiem, jo, atļaušos teikt, ka tādu haosu, kāds ir tagad, es 42 darba gados neesmu redzējusi," sacīja skolotāja.
Valentīna Kaša atzina, ka viņai sāpot sirds brīžos, kad nepamatoti tiek apgalvots, ka lauku skolas ir neefektīvas, ka te nav nepieciešamā aprīkojuma, ka skolotāji te nav pietiekami kompetenti. Taču tajā pašā laikā skolotāja pauda pārliecību, ka dzimtā zeme un valdība tomēr ir šķiramas lietas.
"Nereti man šķiet, ka cilvēki, kuri nokļūst valdībā, pārvēršas. Tas man liek domāt par kaut kādu ārējo iespaidu. Ir tāds sakāmvārds – "ja vilku barā tiksi, tad gaudosi līdzi". Bet tam, ka valdība maz risina tautas problēmas, tam es pievienojos," norādīja Valentīna Kaša. "Bet es mīlu savu dzimteni, Latviju. Tā ir mana zeme. Tā ir mana dzimtā vieta. Es nevaru savu dzīvi iedomāties kaut kur citur, un bērni mūsu ģimenē visi dzīvo un strādā Latvijā. Mani sirds tur pie savas zemes, pie savas valsts."
Par savu dzimto Briežuciema pagastu Valentīna Kaša ir uzrakstījusi grāmatu, ko uzskata par veltījumu dzimtajai pusei.
""Briežuciems" bija mana pirmā grāmata. Tas bija ilgs pētījums, jo Briežuciema pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, un tam nav nekādu vēsturisku dziļu sakņu. Manam dzimtajam pagastam Latvijas valsts vēstures arhīvā sava fonda nav. Un tas darbu milzīgi apgrūtināja. 2019. gadā iznāca grāmata "Par tevi, Latvija!" Šī grāmata ir veltīta tagadējā Balvu novada represētajiem. Es iepazinos ar Balvu novada represēto apvienības vadītāju Āriju Tihomirovu un no viņas jau saņēmu izsūtīto novadnieku kontaktus. Mans līdzgaitnieks ir mans dzīvesbiedrs, kurš bija mans šoferis. Tā mēs izbraucām milzīgas teritorijas Balvu rajonā, tikāmies ar šiem cilvēkiem, kuri piekrita sarunai ar mani. Tā tapa šis pētījums, kura pamatā ir represēto vēsture, nedaudz ir no nacionālo partizāņu vēstures, un tad ir cilvēku stāsti," grāmatu raksturoja skolotāja.
Izsenis Latgalē ir bijušas kuplas ģimenes. Kašu ģimenē izaudzināti četri bērni – divas meitas un divi dēli.
Valentīna stāstīja, ka tagad ar gandarījumu var teikt, – savas zemes mīlestību ir izdevies ieaudzināt visos.
"Ar savu dzīvesbiedru Edmondu esam kopā 40 gadus, esam Baltinavas vidusskolas klasesbiedri. Mēs dzīvojam lielā lauku mājā, un, kad mūsu meitenes izauga, abas izmācījās, abām darbi, mēs ar vīru palikām divatā. Tad mums radās ideja paņemt audžubērnus," par savu ģimeni stāstīja Valentīna Kaša. Tā Kašu ģimenē sākumā nonāca tolaik piektklasnieks Artis, bet vēlāk – pirmklasnieks Andris. Tagad puikas jau ir lieli, un Valentīna uzskata – viņu ģimenei ir paveicies, ka to ir kuplinājuši tik labi zēni: "Mums ir izauguši kolosāli dēli, kuri mūs no pirmajām dienām sauc par mammu un tēti."
Var teikt, ka Valentīna Kaša ir Latgales zemes sāls, cilvēks, kuram rūp savas dzimtās puses liktenis. Savu patriotismu viņa apliecina nevis vārdos, bet darbos – strādājot skolā, pētot sava novada vēsturi, iemūžinot cilvēku atmiņas.
Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula lēmumu Valentīna Kaša ir iecelta par Atzinības krusta kavalieri.
