Saimniece Pūres pusē «Mājas kafejnīcu dienās» gatavos jēru un iesaistīs meistarklasēs

Šajā nedēļas nogalē, 2. un 3. jūlijā, Latvijas laukos notiks "Mājas kafejnīcu dienas". Tūristus uzņems ne tikai kafejnīcas, krodziņi un viesu nami, bet arī lauku saimnieki, kas ikdienā ar ēdināšanu vai viesu uzņemšanu nenodarbojas. Daudzi saimnieki bez ēšanas piedāvās arī saimniecības apskati vai kādas īpašas izklaides. Kurzemes saimnieki, kas dzīvo Abavas krastos, izveidojuši kopīgu piedāvājumu "Garšas Abavas lokos", un ciemiņus Tukuma novada Pūres pagasta "Liepkalnos" uzņems arī Daiga Eiduka.

Saimniece Pūres pusē «Mājas kafejnīcu dienās» gatavos jēru un iesaistīs meistarklasēs
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eiduka dzīvo Pūres pagastā piecus gadus un pati sevi sauc pasaules pilsoni. "Es esmu ilgus gadus dzīvojusi Vācijā. Strādājusi, mācījusies un ceļojusi ļoti daudz. No garākiem ceļojumiem laikam ir Indija, vairāk nekā pusgadu biju prom. Pilsētas nav īsti tas, kur es ilgi aizkavējos. Patiesībā es laikam jūtos vairāk kā pasaules cilvēks, pasaules laucinieks," viņa atzina.

Vaicāta, kā pelna sev maizi, Eiduka skaidroja: "Jādomā, kādā veidā attālināti kaut kādas lietas var izdarīt, lai nopelnītu maizīti. Dažādos veidos. Dažādus projektus rakstu un vadu sociālajā jomā; vadu ekskursijas arī vāciešiem pa Baltiju vai citām valstīm. Dažādas lietas. Pēdējie pieci seši gadi, dzīvesveida maiņa, ietekmē visu dzīvi, un es sapratu, ka jātransformē arī tās lietas, kā dzīvo, ar ko pelni, cik pelni. Patiesībā nav nemaz vajadzīgs tik daudz. Es sapratu, ka dzīve var pavisam citādāk izskatīties," viņa teica.

Atbildot uz jautājumu, vai ir liela saimniece un kas pamudināja piedalīties "Mājas kafejnīcu dienās", Eiduka skaidroja: "Man daudzi ir teikuši, ka es garšīgi gatavoju, ka man ir dažādi ļoti labi ēdieni. Bet es patiesībā uztveru "Mājas kafejnīcas dienas" – ka tas ir vairāk, lai cilvēki savstarpēji iepazītos, braukātu, runātos, jo latviešiem vispār ir grūti ar spontānu draudzēšanos, atvērtību. Un Kurzemē tas ir reiz trīs."

Viņa skaidroja, ka kafejnīcu dienās tūristus cienās ar ēdieniem, kas garšo viņas draugiem:

"Tas nav tā, ka es tagad taisu restorānu. Tas ir drīzāk – es uztaisu to, kas man sanāk, ko visi slavē, ar ko es jūtos droši. Es negribu sev spiedienu uzlikt, ka tam ir jābūt kam ārkārtīgi profesionālam."

Sākotnējo ieceri par jēra zupu viņa nolēmusi pārplānot: "(..) Būs gan zupa, bet es droši vien taisīšu arī jēra iesmiņus ar salātiem, jo man ir bail par tiem cilvēkiem, kas ēdīs jēra zupu. Tā ir kreptīga, pamatīga," viņa atzina.

Eiduka plāno piedāvāt divas ēdienkartes – gan visēdājiem, gan veģetāriešiem. "Ļoti daudz cilvēku ir veģetārieši, vegāni. Mana meita ir vegāne jau ilgus gadus, man pašai arī patīk ēst veģetāri."

Viņa pati arī gatavo ābolu sidru un ābolu sidra etiķi. "Tās ir divas lietas, ar ko es sāku niekoties, esot šeit,"

viņa teica.

Būs arī nodarbes

Pūres pagasta "Liepkalnos" tūristi varēs piedalīties arī divās meistarklasēs.

Eiduka skaidroja: "Ēšana ir svarīga un būtiska, tādēļ droši vien daudzi arī te iegriezīsies, bet svarīgi ir arī iesaistīt kopienu. Man ir ļoti palaimējies ar kaimiņiem šeit. Man ir divas mākslinieces, kas ir blakus, – abas ir keramiķes, un viena no viņām būs tā, kas vadīs meistarklases ar māla traukiem. Man ir kaimiņš jaunais bitenieks, kurš taisa sveces – tieši tas, ko vajag! Ēšana varēs plūstoši pāriet kopdarbošanā vai otrādi – kopdarbi un tad ēšana."

Saimniece aicina tūristus iepriekš piezvanīt un pieteikt savu dalību mājas kafejnīcu dienās. "Tas būtu ļoti svarīgi, lai saprastu, cik lielus katlus taisīt, un lai meistarklašu vadītāji zina, cik daudz māla un vaska ņemt," viņa skaidroja, norādot, ka nevēlas savārīt ēdamo par daudz, bet vēlāk to izbarot vistām.

Viņa sākotnēji lēsa, ka varētu ierasties ap 80 viesu, taču pieļāva, ka varētu būt arī mazāk, jo ir pēcsvētku laiks, ārā valda karstums, un cilvēki šobrīd vairāk rēķina, kur un kāpēc brauc.

Pērngad interese par mājas kafejnīcu dienām bija tik liela, ka daudziem saimniekiem ēdamā pat pietrūka. Šogad daudzi ceļo arī ārpus Latvijas, tāpēc tūristu interese varētu būt mazāka nekā pagājušajā gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt