Profesore latviešu valodas apguvi Daugavpilī salīdzina ar citu pasaules valstu pieredzi.
"Situācija ir globāla. Motivācijas pamatā ir dzenulis. Ja cilvēkam vajag valodu darbam, viņš iemācās ļoti ātri," viņa sacīja sarunā ar LSM.lv.
Ienāc "LSMnīcā"
Podkāsta cikls "Daugavpils. Stereotipi" tapis speciāli sabiedrisko mediju portāla raidierakstam "LSMnīca". To veido Latvijas Radio korespondents Latgalē Sergejs Kuzņecovs.
"LSMnīca" ir jauna vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Raidierakstu iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.
"Es neesmu pamanījusi, ka Daugavpils izglītojamajiem būtu noraidoša attieksme. Tas , kas visus vieno, – viņiem ir lielas bailes, ziņa par jaunām prasībām," saka Maija Burima un norāda, ka apmācāmos viņa nesteidzina, bet strādā ar iekšējām sajūtām un pārliecību. Raidieraksta viese atzīst, ka "ir vēl tādi palikuši, kuri nevēlas mācīties. Nāk kā baltas lapas. Viņi nav motivēti un gatavojušies."
Burima raksturo valsts valodas prasmes: "Mūsdienās, manuprāt, ir jānošķir divas lietas. Latviešu valodas zināšanas un latviešu valodas lietojums. Un, ja mēs raugāmies uz jautājumu par latviešu valodas lietojumu, tad es gribu teikt, ka latviešu valodas zināšanas ir kļuvušas daudz plašākas. Cilvēki labi zina latviešu valodu, jo īpaši vidējā, jaunākā paaudze, skolēni. Mēs šobrīd runājam par tendencēm, par niansēm, bet kopumā tādas lielas, sāpīgas problēmas par to, ka nezina latviešu valodu, nav. Cita lieta ir attieksme pret latviešu valodu, vai vēl jo vairāk, es nosauktu – latviešu valodas lietojums dažādās vidēs, dažādās pilsētās. Vai ir pietiekams daudzums cilvēku, lai valodas lietojums no pasīva varētu kļūt aktīvs. Un, ja mēs paraugāmies uz Daugavpils iedzīvotāju etnisko sastāvu, protams, mēs saprotam, ka tā ir problēma jau pēc būtības."
Par idejām, kā popularizēt valsts valodas lietošanu, vairāk klausies raidierakstā "LSMnīca. Daugavpils stereotipi" ar Maiju Burimu.
