Sadaļas Sadaļas

Māris Rīmenis: Mērķis ir nosprausts – Tokijas spēlēm jābūt!

Četri mēneši pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm. Ja neatgadīsies kas ārkārtējs, tad iepriekš pārceltās spēles šogad tomēr notiks. Jau šonedēļ sākas olimpiskās lapās stafete Japānā, spēļu rīkotāji izstrādājuši jaunas vadlīnijas visiem šī foruma dalībniekiem Tokijā. Sabiedriskā doma nebūt nav labvēlīga spēļu rīkotājiem, taču to atcelšana tomēr būtu pārāk liels trieciens ekonomikai pat tādai lielvalstij kā Japāna.

Pavisam atšķirīgas spēles no visām iepriekšējām, jo to pamatbūtība ir pulcēt kopā pasaules jaunatni un aizvadīt grandiozus sporta svētkus. Bez savstarpējas apskaušanās priekos un bēdās, bez ierastajām svinībām un burziņiem ārpus arēnām tās jau būs pavisam citas spēles. Sterilas, ar daudziem ierobežojumiem, bet – ko vien mūsdienās neizdarīs komercijas labad!

Ārvalstu līdzjutēju Tokijas olimpiskajās spēlēs nebūs.

Tā tika lemts jau šīs ziemas beigās, oficiāli tas arī  nupat apstiprināts Japānas valdības, Tokijas spēļu rīcības komitejas un starptautiskās olimpiskās komitejas sanāksmē. Risku būtu pārāk daudz, un papildu kontrole prasītu visai prāvus līdzekļus. Ārzemniekiem, kuri jau bija iegādājušies biļetes uz spēlēm, šī nauda tiks atmaksāta. Pirms tam tika lēsts, ka Japānu apmeklēs aptuveni miljons ārvalstu līdzjutēju. Protams, aizliegums ienesīs arī zaudējumus, tas attiecas uz izmitināšanu, ēdināšanu, pievienotās vērtības nodokli. Lai vai kā, japāņi negrib lieki riskēt. Ierobežots būs arī vietējo apmeklētāju skaits sacensību arēnās. Šobrīd jau izstrādāts detalizēts plāns, bet tas ar laiku var mainīties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas šovasar valstī un arī visā pasaulē. Pašlaik ir doma slēgtajās arēnās aizpildīt 50 procentus sēdvietu, kas peldēšanā nozīmētu 7500 skatītāju, līdzīgi arī basketbola, handbola, volejbola arēnās. Nedaudz citādi nosacījumi brīvdabas arēnās, bet par kādu konkrētu apmeklētāju skaitli varēs runāt tikai vasarā.

Japāna ierobežojusi arī īpaši lūgto viesu apmeklējumu – valsts vadītāju oficiālajā delegācijā nu kopā varēs būt ne vairāk kā 11 cilvēku.

Ministru kabineta līmeņa delegācijās – ne vairāk kā pieci cilvēki. Pandēmijas priekšā visi ir vienādi un arī vienādi ievainojami. Spēļu programma gan paliek tā pati  – 33 sporta veidos 339 dažādas sacensības, tiek gaidīti nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem atlētu no aptuveni 200–206 pasaules valstīm.

Japānā Covid-19 pandēmija nav tik briesmīga kā daudzviet citur, arī ierobežojumi nav bijuši tik strikti. Jā, ir ārkārtas stāvoklis vairākos reģionos un prefektūrās, taču noteikumi nav tik drakoniski kā daudzās citas valstīs. Japāna gan pārāk nesteidzās ar vakcinācijas uzsākšanu, un tā bija pati  pēdējā no lielajam G7 pasaules valstīm, kas to darīja. Toties ir rūpīgi izstrādāts plāns, –  kā, ko un kādā secībā vakcinēt un, jādomā, vasarā gana daudz iedzīvotāju jau varētu būtu saņēmuši poti.

Sportistu skaits Tokijā nemazināsies, toties ierobežots tiks to uzturēšanas laiks pirms un pēc sacensībām (nebūs tā dēvētā olimpiskā tūrisma). Savs sanitārais protokols, regulāri Covid-19 testi, pašlaik izskatās, ka tie jau tiks veikti katru dienu, nevis reizi četrās dienās, kā bija sākotnēji paredzēts. Nedrīkstēs savstarpēji apskauties arēnās, ārpus sacensībām un treniņiem jānēsā sejas maskas utt.

Par pamatu tika ņemts lielākais  pasaules mēroga sarīkojums ar skatītājiem, kāds vien noticis  pandēmijas laikā  –  ”Australian Open” tenisā šī gada  februārī.

Kopumā tā ir laba pieredzes skola spēļu rīkotajiem, Melburnā viss tomēr notika, kaut dažas dienas nācās iztikt bez skatītājiem klātienē. Olimpiskajam spēlēm, saprotams, cits mērogs, bet kopumā pēc šāda plāna varētu visai sekmīgi aizvadīt spēles. Šie  noteikumi vienādi attieksies arī  uz pārējām  akreditētajām personām – pašiem spēļu rīkotājiem, žurnālistiem, tiesnešiem, apkalpojošo personālu un brīvprātīgajiem palīgiem (palīgu skaits no pārējās pasaules būs ierobežots). Regulāri testi, ķermeņa temperatūras mērīšana un datu ievadīšana īpašā mobilā aplikācijā jau divas nedēļas pirms došanās uz Japānu, pēc ierašanās nosacīta 14 dienu karantīna, kuras laikā drīkstēs  pārvietoties tikai noteiktos, ar darbu (sacensībām, treniņiem) saistītos maršrutos. Pēc 14 dienām un visiem negatīviem testiem gan  būs pilnīga pārvietošanas brīvība.

Nesen  arī daži publiski skandāli. Seksisma dēļ no Tokijas spēļu rīcības komitejas vadītāja amata atkāpās Jošihoro Mori. 83 gadus vecais Mori savulaik bijis Japānas premjers, viņš ilgi jau vadīja šo spēļu rīcības komiteju, bet publiski neglaimojoši izteikumi  par sievietēm  maksāja Mori šo posteni. Viņa vietā ir līdzšinējā olimpiskā ministre, septiņu olimpisko spēļu dalībniece Seiko Hašimoto. Pēc līdzīga scenārija nupat martā amatu zaudēja arī atklāšanas un noslēguma ceremoniju radošais direktors Hiroši Sasaki.

Viņa izdomātais joks ar populāro komedianti Naomi Vatanabi, kura būtu ietērpta kā cūka priekšnesumā ar nosaukumu “Olympig”,  arī maksāja amatu.

Kopumā gan daudz vairāk Japānai maksātu spēļu atcelšana pavisam, un tieši tāpēc sarīkojumam ir jānotiek. Jau tagad, pārceļot spēles par gadu, zaudējumi ir krietni. Uzbūvētas 19 jaunas arēnas (desmit no tām gan būs pagaidu), kapitāli renovētas vēl 18 būves, citi ieguldījumi  pilsētas infrastruktūrā. Ja nebūs nekādu ieņēmumu, zaudējumi būs milzīgi. Spēlēm notiekot, branga  nauda ienāks no TV translāciju tiesību turētājiem, reklāmām, arī vietējiem skatītājiem. Dažiem lielajiem sponsoriem  tagad klājas grūtāk, no  Starptautiskā Olimpiskās komitejas (SOK) 14 pasaules  partneriem jeb lielākajiem atbalstītājiem trīs  ir Japānas kompānijas  –  Bridgestone, Panasonic un Toyota. Nākamais līmenis ir 15 Zelta partneri un to skaitā ir  Dentsu, Aszhi, Canon, Fujitsu, NEC un Tokio Marine. Vēl nākamajā līmenī ir 33 oficiālie partneri, un te Japānas pārstāvniecība vēl lielāka. Mūsdienas viss ir saistīts un, ja spēles atceltu pavisam, zaudējumi būtu grandiozi. Patiesībā, ja Japānas vietā būtu daudzas citas valstis, būtu vēl daudz bēdīgāk.

Pagaidām nolemts, ka lielajam šovam ir jānotiek. Tas būs  kā vēstījums visai pasaulei, ka dzīve pandēmijas laikā nav apstājusies.

Viss sākas ar lāpas stafeti Fukušimas prefektūrā šo ceturtdien. Ar ļoti ierobežotu skatītāju klātbūtni (visiem jābūt drošā attālumā, sejas maskās), nebūs tā ierastā iespēja papliķēt lāpnesim pa plecu un vēl beigās uzņemt kopā kādu selfiju. Tās visas ir nianses, galvenais, lai viss tomēr notiek. “Hop” gan pagaidām  nevar teikt, jāiet uz priekšu soli pa solim, un arī tad nekas nav garantēts. Var būt pārtraukums lāpas stafetē, tam rīkotāji jau esot gatavi, tāpat var būt arī kādi sarežģījumi pašu  spēļu norisē. Scenāriji ir visdažādākie, bet pagaidām tiek īstenots plāns šovasar tomēr aizvadīt Tokijas olimpiskās spēles. Pavisam citādākas nekā visas iepriekšējās, ar daudziem ierobežojumiem, un par to izdošanos varēs spriest tikai pēc tam, kad savu vērtējumu būs izteikuši paši galvenie aktieri – sportisti, tāpat būs apkopoti TV auditorijas dati visā pasaulē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt