Kvalifikācija beigusies, pamatturnīra izloze notikusi, un mūsējām pirmajā kārtā jātiekas ar amerikānietēm. Ostapenko pretiniece būs pērnā gada fināliste Sofija Kenina, Sevastovai jātiekas ar Dženiferu Breidiju, šī gada ”Australian Open” finālisti.
Katrs grib vilkt deķīti uz savu pusi, bet par šo ”Grand Slam” turnīru var teikt, ka pat bez pārspīlējuma to var redzēt lielākajā pasaules daļā. Kopā 170 TV kanāli translē spēles (Francijai vien vairāki, jo spēles vienlaicīgi daudzos laukumos – rāda France 2, France 3, France 4, tāpat France.tv.sport). Visā Eiropā tenisu “Roland Garros” laukumos varēs redzēt ”Eurosport” kanālos, saprotams, arī lokāli daudzās valstīs rāda vietējie TV kanāli, sākot ar Somijas YLE ziemeļos līdz pat EPT Grieķijā. ASV rāda NBS sports un vēl trīs citi kanāli, Kanādā TSN. Rāda Latīņamerikā , vidējos un tuvajos Austrumos, rāda Āzijā (arī Ķīnā, Indijā, Japānā, Dienvidkorejā), tāpat Austrālijā un Okeānijā, tāpat Āfrikā.
Nav jēga skaitīt auditorijas miljonus – tie nekad nebūs absolūti precīzi skaitļi, bet kopējie cipari ir iespaidīgi.
Teniss ir populārs vai visos reģionos, un lielākie turnīri iecienīti TV ekrānos. Dalībnieku skaits vienam sporta veidam arī grandiozs – gan dāmu, gan kungu vienspēlēs, ieskaitot kvalifikāciju, ir 240 dalībnieku, vēl arī jauniešu turnīri, dubultspēles, ratiņkrēslu teniss un veterānu jeb leģendu turnīri. Kopējais tenisistu skaits līdz ar to ir tuvu tūkstotim, kopējais balvu fons 34,36 miljoni eiro. Vienspēlēs pat zaudētāji pamatturnīra pirmajā kārtā saņem 60 tūkstošus eiro, čempionam pienākas 1,4 miljoni, kas gan ir nedaudz mazāk nekā pērn, ņemot vērā, ka lielajām zvaigznēm pandēmijas laiks nav finansiāli tik smags kā daudziem citiem.
Šoreiz būs arī skatītāji klātienē, nedaudz ierobežotā skaitā, bet būs, kas piešķir visam papildu odziņu šajā pandēmijas laikā. Skaidrs, ka sportistiem un visiem turnīrā akreditētajiem būs regulāri Covid-19 testi, noteikts sanitārais protokols, bet jau daudz brīvāks nekā februārī ”Australian Open”. Var atgadīties arī kādi kāzusi, bet turnīrs notiks un bažas par atcelšanu šoreiz pat nav bijušas. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Francijā un konkrēti Parīzē, tāpat turnīra norises, laika gaitā var arī mainīt lēmumu par skatītāju skaitu tribīnēs, gan to samazinot, gan arī palielinot.
Sievietēm kopš 2008. gada Parīzē ir bijušas 11 dažādas uzvarētājas, tostarp mūsu Aļona Ostapenko 2017. gadā, kas lielu intrigu saglabā arī šoreiz.
Savainojuma dēļ nespēlēs viena no favorītēm māla laukumos, 2018. gada čempione rumāniete Simona Halepa, toties būs pērnā gada uzvarētāja poliete Iga Švonteka. Nedrīkst aizmirst leģendāro Serenu Viljamsu – ja viņa kļūs par čempioni, amerikāniete panāks Margaretu Kortu un abām būs 24 čempionu titulu ”Grand Slam” turnīros.
Spēlēs japāniete Naomi Osaka, pašlaik visvairāk pelnošā sieviete pasaules sportā – lauvas tiesa ieņēmumu viņai ir no reklāmas tirgus. Osakas mērķis tāpat ir tituls Parīzē, kas vēl nav izdevies, turklāt tas viņai ļautu atgūt pasaules pirmās raketes godu reitingā (ir arī citi varianti būt pirmajai, atkarībā no austrālietes Ešlijas Bārtijas veikuma). Osaka tā koncentrējas turnīram, ka pat atsacījusies apmeklēt obligātās preses konferences, par ko droši vien pienāksies maksāt soda naudu. Japāniete paskaidroja, ka nav nekā personīga pret medijiem vai kādu konkrētu žurnālistu, bet... Tā esot rutīna, vienmēr viens un tas pats, un neviens pat neiedomājoties par sportistu mentālo stāvokli pēc šādām preses konferencēm.
Iepriekš nosauktās tenisistes nav vienīgās favorītes. Latvijas līdzjutēji cer, ka beidzot atkal var izšaut Ostapenko un cienījamu konkurenci labākajam izrādīs arī Sevastova. Romas turnīrā nesen Ostapenko spēlēja visai veiksmīgi, sasniedzot ceturtdaļfinālu, pirms tam Madridē un Štutgartē tenisiste tika līdz otrajai kārtai. Sevastovai pretēji – veiksmīgāks sniegums bija Madridē, kur, ieskaitot kvalifikācijas spēles, četras uzvaras pēc kārtas. Teikšu atklāti,
izloze abām mūsējām šoreiz ir smaga –
Kenina pērn spēlēja ”French Open” finālā un pasaules reitingā pašlaik ir piektā, savukārt Breidija 14. vietā reitingā, viņa spēlēja šī gada ”Australian Open” finālā Melburnā pret Osaku.
Nav gan ļaunuma bez labuma, jo Breidijas stihija tomēr nav spēle māla laukumos, savukārt, ja Ostapenko uzvarēs Keninu, dažās nākamajās kārtās vairs nebūs tik bīstamas pretinieces. Iespējas ir, kaut pretiniecēm tās ir nedaudz labākas.
Vīriešu turnīrā katram var būt savi favorīti, bet par kādu pašmāju sportistu mums vairs nav iespēju just līdzi un, ļoti iespējams, ka tik drīz arī nebūs.
Ernests Gulbis ir zaudējis uzvaras garšu, un to apliecina gan viņa reitings, gan šī gada rezultāti. Pats pasaules reitinga otrā simta beigās, aptuveni tādi arī pretinieki ikdienā, jo lielajiem turnīriem vairs netiek klāt – pat vairākos “Challenger” turnīros nācās spēlēt kvalifikāciju un tikai vienreiz, maija sākumā Zagrebā, to izdevās pārvarēt, pārējās reizes nesekmīgi . ATP turnīru līmenī spēlēts tikai vienu reizi, februārī Singapūrā, kur zaudēts pirmajā kārtā. Pretiniekos šogad tikai vienreiz bijis tenisists no labāko simtnieka (Lorenco Museti, 76. ATP reitingā), tas Bielas ”Challenger” turnīra trešajā kārtā, kur zaudējums divos setos.
Pēc šādas bilances laikam tikai lielākie optimisti varēja cerēt uz izdošanos “Roland Garros”, kur jau kvalifikācijas pirmajā kārtā nepilnas stundas laikā zaudējums kolumbietim Danielam Galanam. Pēdējā veiksmīgā sezona Gulbim bijusi 2018. gadā.
Vīriešu turnīrā pats galvenais jautājums, vai Rafaels Nadals spēs izcīnīt savu kārtējo, nu jau 14. čempiona titulu Parīzē.
Ar katru gadu tas paliek grūtāk, jo arī konkurenti nesnauž, jaunā paaudze kļūst spēcīgāka. Ja Nadalam tas izdosies, viņš sasniegs arī jaunu rekordu vīriešu tenisā – 21. čempiona titulu ”Grand Slam” turnīros. Pašlaik gan viņam, gan Rodžeram Federeram ir 20 trofejas. Parīzē Nadals ir karalis, kopš pirmā titula 2005. gadā viņam ir tikai divi zaudējumi – 2009. gada astotdaļfinālā zviedram Robinam Sederlingam un 2015. gadā ceturtdaļfinālā Novākam Džokovičam. 2016. gadā Nadals izstājās savainojuma dēļ, neizejot uz spēli trešajā kārtā.
Pēdējā turnīrā pirms Parīzes māla laukumos Nadalam tituls Romā un uzvara finālā pār Džokoviču, bet šogad uz māla seguma arī divi zaudējumi – Madridē ceturtdaļfinālā pret Aleksandru Zverevu un Montekarlo ceturtdaļfinālā pret Andreju Rubļovu. Romā nesen pat atspēlētas divas mačbumbas astotdaļfinālā pret Denisu Šapovalovu (kanādietis savainojuma dēļ Parīzē nespēlēs). ”Roland Garros” nebūs vienkārši, un
pie nopietnākajiem sāncenšiem allaž jāpieskaita Novāks Džokovičs un Dominiks Tīms, ļoti lielu soli spēris Stafanos Cicips, nu arī uzvaras māla laukumos pret Nadalu ir Zverevam un Rubļovam.
“Grand Slam ” turnīriem gan ir cita specifika un nozīme, te jāuzvar ik spēlē trijos setos un pret Nadalu to izdarīt grūtāk nekā pārējos turnīros, kur reglaments ir cits. Kādā atsevišķā spēlē pretiniekam gan var būt lielā diena un viss ir beidzies; čempionam ir jābūt ļoti stabilam, jāuzvar septiņās spēlēs pēc kārtas, un tas ir smagi gan fiziski, gan psiholoģiski. Tenisā ar visu laukumā jātiek galā pašam, te nav maiņu kā komandu sportā.
Nadals gan nupat izteicies, ka viņa kaisle uz tenisu tagad esot pat daudz lielāka nekā jaunībā, viņš allaž ir maksimālists un nevienam neko nedāvinās.
Sensācijas un mazi pārsteigumi atsevišķās spēlēs nav izslēgti arī vīriešu turnīrā, bet kopumā Nadala reālākie pretinieki uz titulu Parīzē ir Džokovičs, Cicips un Tīms. Jā, Parīzē spēlēs arī Rodžers Federers, bet viņam pēdējā laikā trūkst spēļu prakses un maratons māla laukumos laikam gan pašlaik vairs nav īpaši piemērots. Šveicietis to neslēpj pat intervijās. Viņa mērķis ir atgūt sacensību garšu, sagatavoties spēlēm zāles laukumos, pats galvenais – Vimbldonas turnīram. Tur kož arī vecās lauvas, kā savulaik zīmīgi teica Boriss Bekers.
