Tas ir būtiski, jo ne viens vien latvietis būs dzirdējis no saviem radiniekiem, kas pieredzējuši Latvijas okupāciju 1940.un 1945.gados ar visu sekojošo padomju valdīšanu, ka “krievi” atkal atnākšot.
Dzīves pieredzē tapis spriedums nebūt nav bijis tik greizs, kā tas redzams no Gruzijas un Ukrainas piemēriem. Visai ticami, ka arī Latvijai būtu piemeklēta īpaša spēle ar zaļajiem cilvēciņiem, taču no tā ļāvusi izvairīties atrašanās NATO.
Kāds Ukrainā pazīstams padomju soda nometnes pieredzējis ukraiņu neatkarības cīnītājs teicis, ka nekad neesot šaubījies par atkārtotu Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Diemžēl vairs nav starp dzīvajiem daudzu, kas pirms 60 gadiem bija saglabājuši radio un saklausīja Rietumu radiostacijās to, kas patiesībā netika pateikts – “turieties, mēs nāksim palīgā!”. Tagad Polijas galvaspilsētā, eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas vērtējumā, “tiek pielikts punkts prātuļošanai par NATO piekto pantu” un to dzirdējuši ļoti daudzi.
NATO lēmums ir likumsakarīga atbilde uz pieaugušajiem draudiem, par kuriem ikdienā visdrīzāk domā tikai retais. Viss šķietami, kā ierasts, skolniekiem un deputātiem vasaras brīvdienas, aizvadīts kontinenta vieglatlētikas čempionāts un atlases turnīrs par nokļūšanu uz Riodežaneiro olimpiādes basketbola turnīru – patīkams miermīlīgs fons, uz kura vardarbīgi tiek pārbīdītas robežas Eiropā. Tieši tas ticis pateikts Varšavā, ka
NATO lēmumu par jauniem akcentiem austrumu flanga drošības palielināšanā izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā.
Arī daudziem Latvijā derētu ielāgot, ka tas nav bijis vienīgi maigs hibrīdkarš, bet gan pavisam reāls fizisks militārs iebrukums, kas atņēmis dzīvības daudziem tūkstošiem cilvēku, vēl vairāk cilvēku tikuši ievainoti, bet vairāk nekā miljons ukraiņu kļuvuši par bēgļiem.
Vai ārkārtas apstākļiem līdzīgos apmēros pieaugusī krievu militārās aviācijas un kara kuģu aktivitāte Baltijas valstu robežu tuvumā ir nevainīgas un ikdienišķas norises vai tomēr nopietni iebiedēšanas centieni? Izrīkošanās Baltijas reģionā nav vērtējama atrauti no citiem Krievijas militārajiem pasākumiem - armijas forsētās modernizācijas, jaunu vienību un kara daļu izvietošanas pie Ukrainas un Baltijas valstu robežām, iebrukuma Ukrainā. Tā ir nopietna realitāte, ko nav iespējams nepamanīt, tādēļ grūti saprast atsevišķos viedokļu paudējus Latvijā, kas nav spējuši saskatīt nepieciešamību pēc NATO palīgspēku klātbūtnes Latvijā. Tiesa, Varšavas samita laikā viņu viedoklis publiski nav ticis pausts.
Saprotamā kārtā vispirms tiek atzīmēta vēsturiskā Varšavas lēmuma politiskā nozīme, taču tas uzskatāms arī par nozīmīgu militāru soli. Kāds Zemessardzes bataljona komandieris norādījis, ka
šie 1000 karavīru nepieciešamības gadījumā var kļūt par nozīmīgu spēku.
Tagad vēl nav zināms, ar kādu tehniku un kādiem smagajiem ieročiem būs apgādāta kanādiešu vienība, taču skaidrs, ka alianses vadība būs padomājusi par bataljona apgādi, kā arī piesegšanu ar atbalsta ieročiem un aviāciju.
Kara gadījumā šāds bataljons ir gatavs cīnīties ar trīs reizes lielāku pretinieku – tātad veselu brigādi (3000 karavīru). Savukārt sadarbībā ar vairākiem mūsu Zemessardzes bataljoniem tas var kļūt par ievērojamu spēku, kas kopā ar gaisa atbalstu spēj nodrošināt pietiekami lielas Latvijas teritorijas daļas aizsardzību. Karš Ukrainā skaidri parādījis, ka arī aizsargāšanās karā ir nepieciešama bruņutehnika, un motorizēta bataljona izvietošana var vienīgi stiprināt pārliecību latviešu karavīros par spējam pildīt un veikt paredzētos pienākumus.
Var prognozēt labu izdošanos tirgotājiem, kuru veikaliem būs laimējies atrasties kanādiešu bataljona tuvumā. Par šādu pircēju vērtību var pārliecināties nelielā veikalā Ādažos, kur amerikāņu karavīri redzami palielinājuši tirdzniecības apjomus.