Atšķirībā no pagājušā gada šoreiz izlases galvenajam trenerim Marianam Paharam noskaņojums ir krietni labāks. Jā, nav Aleksandra Cauņas, taču viņš ir prom no izlases jau gadu un ar CSKA pussargu atkal varēs rēķināties tad, kad būs vesels un atsāks spēlēt. Nav Artjoma Rudņeva, taču tas jau ir cits stāsts. Izlasē viņam spēle nesokas (bet šobrīd nesokas arī klubā!). Ja spēlētājam nav lielas vēlmes uzvilkt izlases formu, tad ar varu viņš nav jāpiespiež. Katrs savu ceļu izvēlas pats. Nav Edgara Gaurača, taču viņš vēl beidz atveseļošanās procesu. No nesenāk vai senāk spēlējošajiem nav Vladimira Kameša un Ivana Lukjanova, taču abi vēl pamaz spēlē (vai nespēlē nemaz) savos klubos. "Durvis uz izlasi viņiem nav slēgtas. Lūk, šoreiz atgriežas Igors Tarasovs un Alans Siņeļņikovs. Ir svarīgi, lai spēlētāji, kurus uzaicinu, būtu labāki par tiem, kas jau ir manā rīcībā. Kas var pastiprināt komandas spēli," - tāda ir Mariana Pahara nostāja. "Nekā personīga!"
Toties pārējie ir veseli un ar spēļu praksi. Lieliski laukumā atgriezies vārtsargs Andris Vaņins. Kopš decembra regulāri spēlē (un gūst vārtus) komandas kapteinis Kaspars Gorkšs. Čehijā labi iejuties Valērijs Šabala. Latvijas klubiem aiz muguras tikai divas oficiālas spēles. Kā atzina Pahars, mačs "FK Liepāja" - "Skonto" kvalitatīvi bijis vislabākais. Vēl kaut cik "FK Jelgava" - "Skonto", taču gandrīz bez vārtu gūšanas izdevībām. Pārējās spēles bijušas vairāk nekā pavasarīgas.
Iepriekšējo kvalifikācijas spēli pret Nīderlandi (0:6) var aizmirst, taču no turnīra tabulas to nevar izdzēst. Tāpat kā sauso statistiku, ka seši čehi spēlē Eiropas Top 5 līgu klubos, bet mums tāds tikai viens, 13 čehi nāk no savas līgas Top 3 klubiem, bet arī mums tāds viens ir. Šoreiz Latvijas izlasē pieci ir no Polijas „Ekstraklasa” un četri no Krievijas Nacionālās līgas. Tas tomēr ir daudz labāk, nekā ja nespēlē nekur.
Pamats zināmam optimismam līdz ar to ir, jo gandrīz uz katru pozīciju izlasē šobrīd ir konkurence, un dažās dienās treneriem nebūs viegli izvēlēties labākos. Ja nu vienīgi par Andri Vaņinu vārtos šaubu nav.
Kas palīdzēs Kasparam Gorkšam aizsardzības centrā - Kaspars Dubra vai Nauris Bulvītis? Kas būs aizsardzības malās - Vladislavs Gabovs, Antons Kurakins, Vitālijs Maksimenko vai Gints Freimanis? Vai varbūt Bulvītis? Kāda izskatīsies centra zona - Arturs Zjuzins, Jānis Ikaunieks, Igors Tarasovs vai Aleksandrs Fertovs? Kuri divi? Vai varbūt visi trīs? Un malās - Aleksejs Višņakovs, Alens Sineļņikovs vai varbūt Deniss Rakels? Kurš palīdzēs Valērijam Šabalam uzbrukumā - Eduards Višņakovs vai Deniss Rakels? Varbūt treneru pirmā izvēle nebūt nebūs Šabala. Vai, zinot čehu spēku - četrās spēlēs četras uzvaras -, sākumā būs tikai viens uzbrucējs? Komandas galvenais treneris Marians Pahars stingri nepieturas pie Latvijas izlasē labi pārbaudītās shēmas – 4-4-2. Var būt arī 4-5-1 vai pat citi varianti. Atbilde uz dažu jautājumu visdrīzāk taps tikai spēles dienā, jo laika izpētīt katra spējas nebija nemaz tik daudz.
Būsim reālisti - laukumā būs dažādas svara kategorijas. Individuālajā meistarībā no čehiem mūsējie atpaliks, taču ir citas īpašības un kolektīvās sadarbības, ar ko reizēm izdevies kompensēt starpību "svarā". Tās jāsāk iepotēt jau tagad, un tad pēc gadiem atkal varētu lolot augstākus mērķus, nekā virtuālu cīņu par trešo vietu grupā. Vai jaunas rakstura, cīņasspara, azarta injekcijas bijušas, redzēsim jau Prāgā.
