Hanoverē vajadzēja tikties Vācijas un Nīderlandes izlasēm, un komandas tāpat kā Vācijas kanclere Angela Merkele jau bija ceļā uz stadionu, kad tika saņemta ziņa, ka mačs nenotiks. Spēle pēc Vācijas iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra rīkojuma tika atcelta tikai pusotru stundu pirms paredzētā sākuma. Viņa rīcībā bijusi informācija par sprādziena draudiem stadionā un dzelzceļa stacijā. Uz spēli bija pārdoti 32 000 biļešu. Bija gana daudz arī holandiešu, jo no robežas līdz Hanoverei var teju vai kājām aiziet. Kaut arī nekādi incidenti nenotika un sprāgstvielas netika atrastas, cilvēku drošība tādās reizēs ir pāri visam.
Vācijas izlasē no iespējamā pamatsastāva spēlei ar Nīderlandi gatavojās tikai kādi četri pieci spēlētāji (Matss Humelss, Sami Hedira, Matiass Ginters, Ilkajs Gindogans, Tomass Millers). Skaidrs, ka daļai ir vajadzīga atpūta, jo noslodze Bundeslīgā, Eiropas kausos, Vācijas kausā ir ļoti spraiga. Taču galvenais treneris Joahims Lēvs atzina, ka daži spēlētāji vēl nebija atguvušies no pārdzīvotā "Stade de France", kur futbolisti arī nakšņoja.
Vēl viena spēle - Beļģija-Spānija tika atcelta jau dienu iepriekš, jo Beļģijā terora trauksmes līmenis šobrīd ir 4 (no 5). Kā zināms, taciņa par vairākiem Parīzes sprādzienu rīkotājiem ved tieši uz Briseli un tās piepilsētām. Tādējādi vēl līdz pavasarim Vitālijs Astafjevs kopā Ikeru Kasiljasu dalīs Eiropas rekordu izlasē aizvadīto spēļu ziņā (abiem ir pa 165 spēlēm).
Viena pārbaudes spēle bija īpaša. Franču karoga krāsām izgaismotajā "Wembley" tikās Anglija un Francija. Abām valstām ir ļoti īpašas attiecības un jau krietni pirms admirāļa Nelsona. Par to varēju klātienē pārliecināties 2004.gada jūnijā Lisabonas „De Luz” stadionā. Taču aizvadītās piektdienas terorakti Parīzē vienoja it kā nesamierināmos angļus un francūžus. Futbols spēj būt labs līdzeklis roku pastiepšanai pretī. Angļi uzvarēja ar 2:0, jo arī Francijas izlase morāli bija nedaudz ievainota un spēlēja bez vairākiem līderiem (Pola Pogbā, Olivjē Žirū, Patrisa Evra, Antuāna Grīzmana). Bet Karims Benzemā vispār netika izsaukts uz šīm spēlēm.
Līdz ar to var teikt, ka bumbu šobrīd kontrolē "Daesh". Turklāt ne jau futbola bumbu. Lielā mērā tāds ir teroristu mērķis - ne tikai nogalināt, bet arī iebaidīt, sēt paniku. Un tas viņiem uz brīdi ir izdevies. Kas mainīsies līdz nākamā gada jūnijam, kad Francijā sāksies Eiropas čempionāta finālturnīrs? Vai arī tad nenāksies pārcelt spēles, kas grautu visu turnīra norisi? Trešais pasaules karš ir sācies. Cik ilgs tas būs, kādas formas iegūs, uz to atbildi nezina ne Fransuā Olands, ne Angela Merkele, ne "Daesh" ideologi.
Taču futbols vismaz pagaidām turpinās. Pēdējās četras ceļazīmes uz Eiropas čempionāta finālturnīru ieguva Ungārija (vienīgā, kas uzvarēja abās spēlēs), Īrija, Zviedrija un Ukraina. Nevar teikt, ka visi uzvarēja komfortabli, taču ielaistos un zaudētos vārtus nevajadzēja skaitīt. Tā, piemēram, dāņi, sāka gūt vārtus tikai tad, kad bija jau 2:0 zviedru labā (viņu rindās atkal lielisks bija Zlatans Ibrahimovičs) - visi trīs dāņu vārti gūti pēdējās desmit minūtēs. Slovēņi pret Ukrainu savā laukumā ātri izvirzījās vadībā, izmisīgi pūlējās gūt otros vārtus, taču kompensācijas laikā, kas Mariborā ilga 10 minūtes, palika mazākumā un zaudēja vārtus.
Līdz ar to no bijušās Dienvidslāvijas finālturnīrā būs tikai vienai (Horvātija), no Skandināvijas divas (Islande un Zviedrija) komandas. Toties britu salas pārstāvēs četras (Anglija, Velsa, Ziemeļīrija un Īrija). Būs teju vai visa Viduseiropa un Rietumeiropa, atskaitot pundurvalstiņas. Lielākā neveiksminiece, protams, ir Nīderlande. Tai var piepulcināt Serbiju un Bulgāriju. Daļēji varbūt Bosniju, kam šobrīd ir gana meistarīgs sastāvs.
Visas 24 komandas jau ir sakārtotas grozos un gaida izlozi, kas būs 12.decembrī. Būtu gaužām interesanti, ja vienā grupā ielozētu Portugāli, Šveici un Ungāriju, ar ko pasaules čempionāta kvalifikācijā būs jāspēlē Latvijai.
Spēlēja arī igauņi. Savā laukumā, kur nebija ne sniega, ne ledus. Spēlēja pret St.Kits izlasi un uzvarēja ar 3:0. Līdz ar to pēc šim divām spēlēm (arī 2:0 pret Gruziju) noteikti pakāpsies FIFA reitingā. Sīkums, bet patīkams. Abās spēlēs treneri deva iespēju sevi parādīt līderiem, bet pie vārda, jo īpaši otrajā mačā, tika arī rezervisti.
Spēles notika arī citviet pasaulē. Tā piemēram, Āfrikā no 14 otrdienas spēlēm mājinieki guva 12 uzvaras un vienreiz cīnījās neizšķirti, bet Āzijā (arī 14 mačos) mājinieku kontā 3 uzvaras, viens neizšķirts un 10 zaudējumi, vārti 40-8 viesu labā. Reizēm tik nevienlīdzīgi ir spēku samēri.
Kamēr citi spēlēja, mūsējie sēdēja pie televizora. Tāpēc nav jābrīnās, ka ziemeļu kaimiņi ir soli priekšā gandrīz visās jomās. Bet no fakta konstatācijas vien, ja nekas netiek darīts, nekas arī nemainīsies.
Vēl mazliet par Latvijas-Ziemeļīrijas maču. Manuprāt, tagad pārlieku daudz tiek akcentēts, ka laukuma saimniekiem uzvaru nodrošināja taktisks jauninājums, kas pārsteidzis arī Marianu Paharu - 4-4-2 vietā 3-5-2. Ar tādu motivāciju, ar tādu izpildījuma kvalitāti, kādu Latvijas izlases spēlētāji rādīja Belfāstā, būtu grūti apdraudēt pretinieka vārtus pat tad, ja taktiskā shēma būtu 6-2-2. Vaina vispirms ir sevī, jo pretinieks spēlē tik labi, cik tam ļaujam izvērsties.
Līdz septembra oficiālajām spēlēm būs divi mači Baltijas līgā. Vai būs vēl, laiks rādīs. Jo drīz jau būs izsmelts to valstu limits, kas gatavas mūs uzņemt savā laukumā un vēl par visu samaksāt.
