Šis ir otrais ieraksts vairāku blogu sērijā par sabiedrības attieksmi pret medijiem – tā ir neliela daļu no rezultātiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) finansēta zinātniskā projekta "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti". Datus pēc projekta veidotāju pasūtījuma trīs reprezentatīvās aptaujās savāca pētījumu centrs SKDS.
Lūgti raksturot Latvijas žurnālistiku (Grafiks nr.1), 59,1% respondentu uzsver, ka žurnālisti vairāk atspoguļo valdības, nevis iedzīvotāju viedokli. Žurnālistu spēju skaidrot notikumus pozitīvi vērtē 46,1% respondentu, biežāk tam piekrīt cilvēki vecumā no 55 līdz 74 gadiem, cilvēki ar vidējo profesionālo izglītību, vadītāji, Rīgas iedzīvotāji. Žurnālistu darbs palīdz plānot rīcību 32,3% respondentu, šo atbildi retāk atbalsta respondenti vecumā no 18 līdz 24, cittautieši, cilvēki ar pamatizglītību. Apgalvojumam, ka žurnālistika kļuvusi dzeltena piekrīt 59,1% respondentu, preses dzeltēšanu biežāk uzsver respondenti no 25 līdz 34 gadiem, Zemgales un Latvijas pilsētu iedzīvotāji.
Nepilna trešdaļa no respondentiem - 29,4% - piekrīt, ka žurnālistu radītais saturs sakrīt ar viņu ikdienas pieredzi, šo viedokli biežāk atbalsta respondenti no 45 līdz 74 gadiem, ar augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, Rīgas iedzīvotāji. 57% respondenti uzskata, ka žurnālistu piedāvāto ziņu klāstā pietrūkst plašāka konteksta par notikumu cēloņiem. Vairāk nekā puses respondentu skatījums uz Latvijas žurnālistiku ir kritisks.
Nākamās atbildes palīdz skaidrot mijiedarbību starp mediju lietojumu un tā satura kvalitātes vērtējumu (Grafiks nr.2). Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā ir vismaz viens atbildīgs masu medijs, kura sniegtajai informācijai var uzticēties pilnībā un nemeklēt citus viedokļus, respondentu lielākā daļa - 46,1% - tam nepiekrīt, 31,1% - piekrīt, 23,8% - nevar atbildēt. Minētajam apgalvojumam salīdzinoši biežāk pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt respondenti ar pamatizglītību, pensionāri un bezdarbnieki, tomēr viņu pārsvars nav liels. Savukārt pilnībā vai drīzāk nepiekrīt lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, vadītāji, cilvēki ar augstiem ienākumiem. Lūdzot nosaukt vienu uzticības vērtu masu mediju, 25% respondenti minēja LTV, 15,5% LNT un TV3, 10,8% ziņu portāla "Delfi" latviešu vai krievu versijas, 8,8% Latvijas Radio, 8% TV5, 7,7% TV kanālu PBK. Attieksmi nosaka etniskā piederība un ģimenē lietotā valoda, par uzticamiem atzīti regulāri lietotie mediji.
Piedāvājot apgalvojumu, ka “objektīvu masu mediju nav, tāpēc informācijas kvalitāte jāizvērtē pašam”, 69,9% respondentu piekrīt, vēlreiz apliecinot mediju kritisku uztveri.
Biežāk tam piekrīt vīrieši, cilvēki vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, vadītāji, speciālisti un ierēdņi.
54,3% no respondentiem piekrīt apgalvojumam, ka žurnālistikā pastāv objektivitātes kritēriji, demonstrējot kvalitatīvas žurnālistikas principu izpratni. 14,4% respondentu tam nepiekrīt, salīdzinoši daudzi – 31,3% nevarēja atbildēt. Žurnālistikas objektivitātes kritēriju esamību biežāk atzīst cilvēki ar augstāko izglītību, vadītāji, speciālisti un ierēdņi, cilvēki ar augstiem ienākumiem, Rīgas iedzīvotāji.
Apgalvojumam “es pievēršu uzmanību, vai žurnālisti ievēro žurnālistikas objektivitātes kritērijus”, piekrīt 35,1% respondentu, 41,4% nepiekrīt, 23,5% - nevar atbildēt. Salīdzinoši biežāk tam piekrīt cilvēki no 35 līdz 74 gadiem, vadītāji, speciālisti un ierēdņi, cilvēki ar augstiem ienākumiem, Rīgas un Latgales iedzīvotāji. Minētajam apgalvojumam biežāk nepiekrīt jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, strādnieki un bezdarbnieki.
Vērtējot apgalvojumu, ka “žurnālisti nekritiski atspoguļo politiskās un ekonomiskās elites teikto”, 45,8% respondenti - piekrīt, 31,5% - nepiekrīt, 22,8% - nevar atbildēt. Raksturojot savus mediju izvēles kritērijus un atbildot uz apgalvojumu “lietoju tos masu medijus, kas informāciju pasniedz īsi, aizraujoši, ar spilgtām emocijām”, piekrīt 48,1% respondentu, nepiekrīt – 39,5%, nevar atbildēt – 12,3%. Biežāk to atbalsta jaunieši no 18 – 24 gadiem, cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā, nestrādājošie, cilvēki ar zemiem ienākumiem, Latgales un lauku pagastu iedzīvotāji.
Vērtējot apgalvojumu “esmu vienaldzīgs pret Latvijas žurnālistiku un medijiem”, 26.,% tam piekrīt, 60,7% – nepiekrīt, 12,9% – nevar atbildēt. Tam biežāk piekrīt vīrieši, cilvēki ar pamatizglītību, nelatvieši, respondenti, kas ģimenē runā krievu valodā, respondenti bez LR pilsonības, mājsaimnieces un bezdarbnieki, cilvēki ar zemiem ienākumiem, Vidzemes iedzīvotāji.
Šī atbilde parāda, ka vidēji 30% no respondentiem (lielākoties cittautieši un cilvēki bez LR pilsonības) varētu būt starp iedzīvotājiem, kam nav regulāra kontakta ar Latvijas mediju saturu.
Domājot par Latvijas žurnālistu ietekmējamību un atbildot uz apgalvojumu “ar Latvijas žurnālistiem manipulē mediju īpašnieki politiskā elite un lielais bizness”, piekrīt 63,8%, nepiekrīt 11,8%, nevar atbildēt 24,4%. Biežāk uz žurnālistu manipulējamību norāda vīrieši, respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem, nelatvieši, cilvēki ar augstāko izglītību, vadītāji, respondenti ar augstākiem iemītniekiem, Vidzemē dzīvojošie.
Augstāki ienākumi, augstāks izglītības līmenis, atbildīgāks darbs liek salīdzinoši kritiskāk vērtēt mediju saturu un žurnālistikas kvalitāti. Izglītotie un ekonomiski aktīvie respondenti labi orientējas žurnālistikas pamatprincipos un spēj novērtēt žurnālistikas kvalitāti, kā arī skata žurnālistu darbu plašākā kontekstā, saistot to ar mediju īpašnieku un ietekmīgāko informācijas sniedzēju ietekmi.
Savukārt mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā ar grūtībām novērtē daļa no jaunākās respondentu grupas - lieto tikai tos medijus, kuru uzskati sakrīt ar viņu uzskatiem, aizraujas ar viegli uztveramu saturu un neseko žurnālistikas objektivitātei.
Mediju pusei nelabvēlīgas ir atbildes uz jautājumiem par to, vai žurnālistikas piedāvātais saturs sakrīt ar ikdienas pieredzi, jo tas nozīmē, ka puse vai pat divas trešdaļas respondentu neredz saikni starp mediju vēstījumiem un savu dzīvi. Plaisu starp auditoriju un žurnālistiku apstiprina arī lielais atbalsts apgalvojumam, ka žurnālistika lielākoties nodarbojas ar valdības viedokļa un valdošās elites problēmu atspoguļošanu.
