Latvijas mediju auditorijas pārstāvju vērtējums par šiem jautājumiem ir pretrunīgs. Sabiedriskie mediji tiek vērtēti kā neatkarīgi un profesionāli, bet… sarunās ieskanas arī personiska mediju lietojuma pieredze, neuzticēšanās valsts institūcijām, Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz sabiedrisko domu un arī pēdējos gados politiskajā komunikācijā izmantotais pret medijiem vērstais diskurss, kurā mediji un profesionāli žurnālisti tiek izcelti kā atbildīgi par sabiedrības krīzēm un problēmām.
Ne velti viena no pētījuma dalībniecēm saka: "Gribētos ticēt [sabiedrisko mediju neatkarībai]. Cerība mirst pēdējā. Man tas ir svarīgi. Man mūsu korespondentus ir žēl, jo viņi it kā gribētu izteikties, bet viņiem ir jāraksta tas, ko liek, jo Kariņš ir piešķīris naudu un viss." (sieviete, 54, Rīga, cittautiešu diskusija)
Par pētījumu
Šis ir viens no rakstiem, kurā plašāk skaidroti 2023. gada Latvijas sabiedrisko mediju mērķa auditoriju uztveres pētījuma dati. Tā mērķis: sabiedrisko mediju auditoriju profesionālās ētikas uztveres izpēte. Pētījuma veicējs: Latvijas Fakti.
Pētījuma metode: tiešsaistes un klātienes fokusa grupu diskusijas (FGD). Apjoms: 7 fokusa grupu diskusijas (38 respondenti). Pētījuma mērķa grupas: Rīgā, Latgales pilsētās, Kurzemes pilsētās ārpus pilsētām dzīvojošie sabiedrisko mediju lietotāji un nelietotāji.
Fokusa grupu diskusiju jautājumu bloki: Sabiedrisko mediju profesionālās ētikas vērtības; iespējas aizstāvēt savas intereses, ja mediji rīkojas neētiski; iespējamo ētikas pārkāpumu piemēru vērtējums.
Kā saprast un domāt par mediju neatkarību?
Jautājums par mediju neatkarību ir sarežģīts, jo mediji vienlaikus gan vēro un vērtē sabiedrības procesus, gan paši ir atkarīgi no biznesa vides apstākļiem, mediju regulējuma nosacījumiem, sociālo un politisko procesu ietekmes.
Žurnālistikas pētījumos neatkarību parasti vērtē pēc mediju profesionāļu pašuztveres – vai žurnālistiem ir iespēja neatkarīgi pieņemt lēmumus par savu darbu, vai redaktori brīvi izlemj ar saturu saistītus jautājumus, vienlaikus pildot arī mediju īpašnieku un vadītāju mērķus.
Neatkarību var mērīt arī organizācijas struktūras līmenī: vai medija redakcijai ir noslēgts līgums ar īpašnieku, ka tas nejaucas saturā? Tāds nepieciešams, ja, piemēram, komercmediji pretendē uz nodokļu maksātāju līdzekļiem Mediju atbalsta fonda projektos, kas paredzēti augstas kvalitātes žurnālistikas radīšanai.
Vai mediju regulējums aizsargā medijus pret centieniem ierobežot to neatkarību no politiski un ekonomiski ietekmīgām personām? Šaubas par neatkarības ierobežojumiem vai tās iemainīšanu pret kādām citām interesēm samazina uzticēšanos konkrētam medijam un vispār profesionālai žurnālistikai.
Latvijas žurnālistu neatkarības vērtējums ir ļoti augsts: 96% no Worlds of Journalism Study 2021. gadā aptaujātajiem 486 žurnālistiem uzskata, ka var brīvi pieņemt lēmumus par pašu radīto saturu. Mazliet zemāk, tomēr ļoti augstu tiek vērtēta citu mediju neatkarība – 82% aptaujāto žurnālistu uzskata Latvijas medijus par neatkarīgiem.
Neatkarību garantē arī mediju regulējums. Piemēram, likuma "Par presi un citiem informācijas līdzekļiem" 16. panta "Masu informācijas līdzekļa galvenais redaktors (redaktors)" papildinājums, kas pievienots 2011. gadā,paredz, ka "Redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs". Tas ir būtisks pants, kas apliecina redakcionālās neatkarības svarīgumu, lai gan… kopumā deklaratīvs, jo pārkāpuma gadījumā nekādas sekas vai risinājumus likumdevējs nav piedāvājis.
Kā mediju neatkarību redz sabiedrība?
Vērtējot neatkarību kā vienu no sabiedrisko mediju redakcionālajām vērtībām, auditorijas pārstāvji ir piesardzīgi un šaubīgi. Viņi nošķir sabiedrisko un komerciālo mediju neatkarību, savās pārdomās piedēvējot katram mediju segmentam gan priekšrocības būt neatkarīgiem, gan iespējamus neatkarības ierobežojumus.
Komerciālie mediji un to saturs raisa pētījuma diskusiju dalībnieku aizdomas, ka īpašnieks nosaka, kādus lēmumus pieņem redakcijas darbinieki, jo komerciālās intereses var būt noteicošās, aizēnojot profesionāļu tiesības un pienākumu strādāt neatkarīgi.
Sabiedriskie mediji 2023. gada Sabiedrisko mediju mērķa auditoriju pētījumā tiek vērtēti divējādi – kā neatkarīgāki un tāpēc profesionālāki, un kā tādi, kas nav brīvi no naudas devēja (valdības) ietekmes.
"Par komercmedijiem ir skaidrs, ka tiem ir pasūtījums viennozīmīgi. Protams, ka viņi darīs to, ko viņiem uzdod darba devējs. Attiecībā uz sabiedriskajiem – es pieļauju, ka viņiem arī ir noteiktas vadlīnijas, sava veida pasūtījumi." (Sieviete, 49, Latgales grupa, latv. val.).
Viedoklis, ka cilvēki dibina komercmedijus, lai panāktu kādus politiskus vai biznesa mērķus, iespējams, ietekmētu sabiedrisko domu, parādās vairākās diskusijās. Šis skats liecina, ka auditorijas pārstāvji apzinās mediju dažādību. Daļa no tiem ir dibināti ar mērķi strādāt mediju biznesā, nodrošinot redakciju neatkarību. Bet Latvijas un citu valstu mediju auditorijas pieredzē ir instrumentalizēti mediji, kam neatkarība ir mazāk svarīga par to īpašnieku ar mediju darbu nesaistītiem mērķiem.
"Ja runa par komerciāliem medijiem, tad tas, kam viņš pieder, grib kaut ko panākt ar to, ka viņam ir šis medijs. Līdz ar to viņš jau vairs nav uzskatāms par kaut ko, kas ir neitrāls. Un sabiedriskie mediji tāpat – viņi pārstāv tos cilvēkus, kas lemj par to, kas sabiedriskiem medijiem ir jādara." (Vīrietis, 45, Kurzemes grupa, latv. val.).
Iespējams, ka sabiedriskie mediji nepietiekami skaidro, kā atšķiras sabiedriskais no valsts medija, ko nozīmē neatkarīga darbība, brīva un atbildīga satura veidošana. Dažādi to darbības periodi un ziņas par mēģinājumiem tos ietekmēt ir pamanīti. Tāpat diskusiju dalībnieki dzirdējuši par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansējuma problēmām un sasaista tās ar iespējamu valdības ietekmi uz sabiedrisko mediju neatkarību.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nosaka, ka sabiedrisko mediju uzraugs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var formulēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas lielos mērķus, piemēram, sasniegt konkrētas auditorijas grupas, uzlabot profesionālo kvalitāti, plašāk darboties digitālajā vidē, bet nedrīkst iejaukties satura radīšanas procesā. Tātad nevar noteikt, kas piedalās raidījumos, kādi jautājumi tiek diskutēti un viedokļi pārstāvēti.
Lielākā daļa no diskusiju dalībniekiem spēj atšķirt dažādu tipu medijus un novērtēt to lomu. Ne visi piekrīt skatījumam uz medijiem kā parastu pakalpojumu vai darījumu, kura neatkarību nosaka maksātājs vai maksājums, kā lasāms zemāk.
"Sabiedriskiem [medijiem] jābūt neatkarīgiem. Tas ir pēc teorijas. Protams, žurnālistikai ir jābūt neatkarīgai. Bet viņa nekad tāda nebūs. Kamēr valdība tāda būs, žurnālistika nekad nebūs neatkarīga." (Sieviete, 52, Kurzemes cittautiešu grupa, kr. val.).
"Kas maksā, tam arī jāstrādā. Ja jūs maksājat tiem medijiem, viņi nevar būt brīvi. Ja kaut kas nepatiks jums, jūs to finansējumu noņemsiet viņiem nost, un beigas." (Vīrietis, 21, Latgales diskusija, latv. val).
Neatkarīgi cilvēki vai mediji?
Fokusa grupu diskusiju dalībniekiem daudz vieglāk neatkarību atpazīt, ja saruna ievirzās par konkrētiem raidījumiem un žurnālistiem. Tad vieni un tie paši dalībnieki nonāk pretrunās, jo kāda ieskatā mediji varbūt ir atkarīgi no lēmumu par viņu budžetu pieņēmējiem vai īpašnieka mērķiem, bet Gundars Rēders un Jānis Domburs, arī citi pazīstami žurnālisti, "ir gan neatkarīgi" (sieviete, 49, Latgale, latv. val.). Viņu neatkarībai piekrīt arī citi, lai gan daži kritizē minētos un citus žurnālistus par diskusiju vadīšanas vai rakstu veidošanas stilu, tomēr paļaujas un respektē viņu neatkarību.
Tā gan nedomā visi. Kurzemnieks, kas netic neatkarīgu mediju pastāvēšanai (vīrietis, 50, Kurzemes cittautiešu grupa) neatkarību raksturo ar viedokļu daudzveidību, kura neesot pietiekama, jo to nosaka politisko viedokļu veidotāji: "Tas jau ir vadošās virsotnes informatīvais avots. Viņi tieši arī būs atkarīgi no tā viedokļa, kas, rupji sakot, tiek virzīts Saeimā vai valdībā." Un pazīstamie žurnālisti viņam arī nešķiet neatkarīgi. Savukārt otras cittautiešu diskusijas dalībnieki, kas pārstāv Latgales iedzīvotājus, nespēj nosaukt nevienu žurnālistu, nevienu nepazīst, bet uzskata žurnālistus par drosmīgiem cilvēkiem, jo tomēr neatkarīgiem.
Cittautieši skeptiskāki
Sabiedrisko mediju vērtējumu ietekmē ģimenē lietotā valoda un tas, vai diskusijas dalībnieks orientējas sabiedrisko mediju saturā. Par mediju neatkarību biežāk šaubas izteica cittautieši, īpaši tie respondenti, kas neizmanto sabiedriskos medijus vai kādreiz ir vīlušies, jo sabiedrisko mediju nostāja kādā jautājumā nav bijusi pieņemama.
Latgalē dzīvojošo cittautiešu grupā izskan arī labvēlīga izpratne par sabiedrisko mediju būtību: "Man šķiet, ka tur nedrīkst būt melīga informācija." (Sieviete, 19, Latgale, kr. val.).
Tomēr priekšstatos par sabiedrisko mediju darbu ir vieta aizdomām par nepieciešamību sekot "oficiāliem" norādījumiem:
"Jā, man liekas, ka tur ir vairāk cenzūras, un ir jāizvirza tādas prasības, ka viņiem vairāk ir jāinformē, kas notiek mūsu valstī, vairāk mērķtiecīgi tieši stāstīt par mūsu valsti." (Sieviete, 32, Latgales grupa, kr. val.).
Aicināti vērtēt situāciju, respondenti vienojas, ka sabiedrisko mediju cenzūra nav vēlama. Kādam novērtēt neatkarību ir grūti, mediju darbs raisa aizdomas. Vīrietis, 19 gadi, Latgales cittautiešu grupa, saka: "Pat nezinu, kā atbildēt uz šo jautājumu. Varbūt tas ir saistīts ar to, kad kāds grib kaut ko savu propagandēt. Dod viņiem naudu, un viņi to propagandē."
Kurzemē dzīvojošo cittautiešu, kas piedalījās pētījumā, vidū ir dalībnieks, kas netic ne sabiedrisko, ne citu mediju neatkarībai. Viņa vērtējumā var dzirdēt gan dusmas, gan neapmierinātību un populārus politiskus vēstījumus, kas skar sabiedrisko mediju pozīciju, atspoguļojot Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Neatkarīgu mediju nav vispār! Labi, mēs esam īpašnieki. Tad es varu aiziet un palūgt atgriezt man manu īpašumu? Nevaru. Kāpēc visas Krievijas ziņas tagad ir kaut kādas ukraiņu Krievijas ziņas? Kāds tur uzspridzināja, kāds šur uzspridzināja. Kāpēc man tas medijos ir jāklausās, kuri ir par maniem nodokļiem? Es gribu uzzināt, kas notiek pie mums, Latvijā. Es gribu to dzirdēt tieši no sabiedriskajiem medijiem. Bet tur nekā nav." (Vīrietis, 50, Kurzemes grupa, kr. val.).
Kad jautāti, vai atceras raidījumu, kas raisa aizdomas par nebrīvu, ietekmētu žurnālistiku, piemēri neseko. Toties populārs ir priekšstats par to, ka sabiedriskie mediji ir vairāk "valsts", nevis sabiedrības mediji:
"Ja viņi tiek sponsorēti no mūsu nodokļu maksātāju naudas, tātad tie ir valsts mediji. Tātad viņi saka un rāda to, ko viņiem saka valsts. Viņi ir atkarīgi no tā. Grūti pateikt, no vienas puses, varbūt tas ir labi, ka viņi nav neatkarīgi, bet, no citas puses, ja viņi nav neatkarīgi, tad kaut kāda informācija tur slēpjas, kaut kas tiek slēpts." (Vīrietis, 19, Latgales cittautiešu grupa, kr. val.).
Citi jaunākie diskusiju dalībnieki nav tik aizdomīgi, lūk, ko par neatkarību saka viena no dalībniecēm: "Ja salīdzina sabiedrisko ar komercmediju, tad sabiedriskajam būs lielāka neatkarība." (Sieviete, 19, Kurzeme, latv. val.).
Par spīti kritiskiem viedokļiem, neatkarīgi sagatavota informācija, tāpat kā iepriekšējā rakstā apspriestā vārda brīvība, diskusiju dalībniekiem ir ļoti svarīga un tās ierobežojumi rada satraukumu. Šajā ziņā sabiedrisko mediju un diskusiju dalībnieku vērtības sakrīt, atšķiras neatkarības līmeņa vērtējums.
