1919. gada 11. novembrī Latvijas armija izcīnīja spožāko un asiņaināko uzvaru savā vēsturē, atbrīvojot Pārdaugavu un padzenot Pāvela Bermonta komandēto vācu un krievu armiju no Rīgas.
1919. gada vasarā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība bija izcīnījusi iespēju īstenot savu politiku Latvijā un uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Bet ceļš līdz šai iespējai nebija gluds. Pārbaudi savas zināšanas par Kārļa Ulmaņa politiskās karjeras pirmsākumiem un viņa vadītās valdības darba pirmo pusgadu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 10. jūlijā, Pagaidu valdība par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu. Apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika oficiāli izveidota Latvijas armija.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 8. jūlijā, Rīgā no Liepājas ar triumfu atgriezās Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Bija pagājuši nieka seši mēneši, kopš tā bija spiesta faktiski bēgt no Krievijas Sarkanās armijas apdraudētās Latvijas galvaspilsētas. Pēc apvērsuma Liepājā 16. aprīlī valdība bija gluži vai iedzīta jūrā – tā rada patvērumu uz tvaikoņa “Saratov”. Tagad, pēc Ziemeļlatvijas karaspēka – “baskāju armijas” – uzvaras Cēsu kaujās, Latvijas valdība beidzot varēja pilnībā atjaunot savu darbību.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simts gadiem, 1919. gada 6. jūlijā, Rīgā, sajūsminātu cilvēku pūļu sveiktas, ienāca Ziemeļlatvijas brigādes daļas. Tas kopīgi ar igauņu karaspēku bija izcīnījušas grūtas uzvaras pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsu un sekojošajās Juglas kaujās.
Šī publikācija ir daļa no LSM.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.
Pirms simt gadiem, 1919. gada 27. jūnijā, no tvaikoņa “Saratov” Liepājā svinīgi nokāpa Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība. Līdz ar to noslēdzās vairāk nekā divus mēnešus ilgais tās darbības posms uz kuģa Liepājas reidā. Tas bija sācies pēc 16. aprīļa valsts apvērsuma, kad vācu pučisti arestēja divus valdības ministrus un vēlāk izveidoja Andrieva Niedras marionešu valdību.
Tvaikonis “Saratov”, uz kura Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība Liepājas priekšostā pavadīja divarpus mēnešus, 1919. gada 27. jūnijā atgriezās Liepājas ostā. Beidzās posms, kas pazīstams kā “Republika uz ūdens”. Rus.lsm.lv kopā ar vēsturnieku Juri Raķi devās pastaigā pa Liepāju – apskatīt, kur norisinājās mūsu valstij izšķirošo dienu notikumi.