Armēnija vēl pirms pāris gadiem bija iesaistīta aktīvās sarunās ar Eiropas Savienību (ES) par Asociācijas līguma noslēgšanu un brīvās tirdzniecības zonu. Vienošanos bija paredzēts parakstīt Viļņas samitā 2013.gada nogalē, viss bija sagatavots. Bet pāris mēnešus pirms tā Armēnija strauji mainīja stratēģisko kursu. Erevāna paziņoja, ka iestāsies Muitas savienībā, un kopš šī gada sākuma ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina izlolotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsts. Tomēr gan Armēnija, gan ES ir gatavas turpināt sadarbību un šobrīd mēģina izdomāt - kā tieši.
- Ekonomiskās sadarbības partneris Nr.1 - ES
- Pēc četru gadu darba pēkšņs "nē" ES
- Trīs sviras, ar kurām Krievija ietekmē Armēniju
- Arī politiķi bezspēcīgi Krievijas priekšā
- Sarunu laikā ar ES Armēnijā ieplūda demokrātijas vēsmas
- Norāda uz ekonomisku neizdevīgumu, iestājoties Eirāzijas savienībā
- ES un Armēnijas jaunie sadarbības ceļi vēl tiek meklēti
Ekonomiskās sadarbības partneris Nr.1 - ES
Armēnija ir Dienvidkaukāza valsts, pēc platības uz pusi mazāka nekā Latvija, bet tur dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku. Iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju - aptuveni četras reizes mazāks nekā Latvijā.
Tāpat kā Baltijas valstis, 1990.gadu sākumā sabrūkot PSRS, Armēnija ieguva neatkarību. Tā robežojas ar četrām valstīm, bet ar divām robežas praktiski ir slēgtas. Proti, ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas konflikta dēļ robežu drīzāk var uzskatīt par frontes līniju. Robeža ir slēgta arī ar Turciju, jo tā solidarizējās ar Azerbaidžānu, turklāt Erevānai un Ankarai ir nesaskaņas par armēņu genocīdu. Atvērtas paliek robežas ar Gruziju un Irānu.
Bet tirdzniecībā Armēnijas partneris numur viens ir ES, kas sastāda aptuveni 30% tās tirdzniecības bilancē. Uz to norāda ES delegācijas Armēnijā politiskās, ekonomiskās un preses nodaļas vadītājs Dirks Lorencs. Viņš uzsver, ka Armēnija ir gandrīz vai kopienas kaimiņvalsts un Brisele ir ieinteresēta, lai kaimiņvalstīs ir stabilitāte un nav konfliktu, kas savukārt garantē arī kopienas drošību.
"Mēs stingri ticam, ka mūsu vērtību veicināšana, kas patiesībā ir universālas vērtības, un demokrātija un labklājība mūsu kaimiņos palīdz stabilitātei. Tas ir mūsu interesēs," Latvijas Radio saka Lorencs.
Pēc četru gadu darba pēkšņs "nē" ES
ES un Armēnijas attiecību vēsture sākās 1990.gados. 1999.gadā spēkā stājās Vienošanās par partnerību un sadarbību (Partnership and Cooperation Agreement). Pēc Austrumu partnerības programmas palaišanas 2009.gadā, sākās sarunas par Asociācijas līgumu un vienošanos par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA). Pēc trīsarpus gadus ilgušām sarunām līguma teksts 2013.gada vasarā bija saskaņots un gatavs parakstīšanai Viļņas samitā tā gada novembrī.
Tobrīd jau arvien acīmredzamāks bija Krievijas spiediens pret Ukrainu, kas gatavojās darīt to pašu.
Tādējādi pāris mēnešus pirms samita, Maskavā pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņoja, ka viņa valsts nolēmusi iestāties Muitas savienībā. Attiecīgi - kopš šī gada sākuma Armēnija ir Putina izlolotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsts, kurā bez Krievijas ietilpst arī Baltkrievija un Kazahstāna.
ES daudziem tas bija, maigi izsakoties, pārsteigums un šoks. Armēnijas dalība Eirāzijas savienībā izslēdza iespēju vienlaikus parakstīt vienošanos par brīvo tirdzniecību ar ES.
Sarunas ar Armēniju par Asociācijas līgumu bija ilgušas gandrīz četrus gadus. Kā norāda kopienas diplomāti Erevānā - Brisele bija ieguldījusi lielu daudzumu pūļu un laika. Eiropas Savienība uzskata, ka "tas Armēnijai bija labs piedāvājums, lai valstij palīdzētu modernizēties un plaukt."
Bet Armēnijas ārlietu ministra vietnieks Garens Nazarjans Latvijas Radio norādīja, ka Erevānai ir jāizvērtē, kurai organizācijai pievienoties. "Šajā strauji mainīgajā pasaulē reģionālā integrācija, struktūras un organizācijas spēlē lielu lomu, palīdzot mazajām valstīm, it īpaši tām, kurām nav pieejas jūrai, sekot pasaules ekonomikas tendencēm un tajā pilnībā integrēties," skaidro Nazarjans. "Pasaulē, kur viss ir savstarpēji saistīts, mums ir jāizvērtē, kādi ir ieguvumi no integrācijas un dalības dažādās reģionālās struktūrās. Mēs ļoti ceram, ka mūsu valsts varētu kalpot kā savienojošais posms starp biznesa aprindām Eirāzijas savienībā no vienas, un ES no otras puses," sacīja Nazarjans.
Trīs sviras, ar kurām Krievija ietekmē Armēniju
Kāpēc Armēnijas valdība pēkšņi mainīja savu stratēģisko politiku? Atbilde meklējama Maskavā, norāda Boriss Navasardjans. Viņš ir sabiedriskās organizācijas "Erevānas Preses klubs" prezidents. Tā apvieno žurnālistus un ekspertus.
Boriss Navasardjans. Foto: Gints Amoliņš / Latvijas Radio
Navasardjans nosauc trīs galvenās sviras, kuras izmantoja Kremlis. Pirmkārt, drošība.
Proti, Armēnijas konflikts ar kaimiņvalsti Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu un Azerbaidžānas aizsardzības budžets vien ir lielāks, nekā Armēnijas visas valsts budžets. Turklāt Armēnijā atrodas arī Krievijas militārā bāze. Tas Maskavai gan nav traucējis ieročus piegādāt arī Azerbaidžānai, īpaši mēnešos pirms Viļņas samita.
"Armēnijai rastos nopietnas problēmas attiecībā uz ieroču iegūšanu. Par cenām, ar kādām Krievija piegādā ieročus Armēnijai, tai alternatīvas nav," atzīst Navasardjans. "Daļēji tā ir arī mūsu valdības atbildība. Ja tā censtos visus šo gadus meklēt alternatīvus ceļus, iespējams, tādā bezizejas situācijā Armēnija neatrastos. Bet Armēnija par to neaizdomājās, pieņemot, ka vienmēr varēs savietot sadarbību ar Krieviju drošības jomā, un sadarbību ar Rietumiem ekonomikā, politisko un ekonomisko reformu īstenošanā, tuvinot Armēnijas modeli Eiropas modelim. Līdz kādam brīdim, kamēr Krievija uzvedās citādi, tas bija iespējams. Bet, kā izrādījās, pienāca laiks, kad tas pārstāja būt iespējams," saka analītiķis.
Otrkārt, enerģētiskā drošība, it īpaši gāzes piegādes un cenas.
Navasardjans norāda, ka, piemēram, cauruļvads no Irānas un Armēniju, kas būtu alternatīvs avots, nu jau pilnībā nonācis "Gazprom" īpašumā. Tādējādi Krievija pilnībā kontrolē gāzes sadales tīklus.
Armēnijas gāzes kompānija "ArmRusGasprom" pieder Krievijas gigantam "Gazprom". Tagad to sauc par "Gazprom Armenia". Foto: Gints Amoliņš / Latvijas Radio
Trešais ir sociālekonomisks faktors. Proti, daudz armēņu strādā Krievijā un sūta naudu atpakaļ ģimenēm.
Armēnijai tā ir liela nauda. Ārvalstīs strādājošo armēņu atpakaļsūtītais sastāda piekto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta, liecina Pasaules Bankas aplēses.
Bet liela daļa šo imigrantu Krievijā ir nelegāli. Ja Maskava nolemtu viņus deportēt, "Armēnijā īsā laikā atgrieztos simtiem tūkstošu cilvēku, un tas novestu pie sociālā sprādziena," norāda Navasardjans.
Arī politiķi bezspēcīgi Krievijas priekšā
Šīs varētu būt potenciālās sekas, ja Armēnija parakstītu Asociācijas līgumu ar ES.
Bet ir vēl viena ietekmes svira - vadošo politiķu atkarība no Krievijas. Eirāzijas savienības līguma ratifikāciju parlamentā pārliecinoši atbalstīja ne tikai valdošā partija, bet arī gandrīz visas opozīcijā esošās frakcijas. Analītiķi norāda, ka partijas pamatā ir olighariskas, daudzi pelna naudu ar Krievijas gāzi, citiem ir biznesa intereses Krievijā.
Navasardjans ilustrē - vadošās opozīcijas partijas pat nevēlējās sevi saukt par opozīcijas partijām, bet sevi dēvēja par "nevaldošo" vai "alternatīvo" politisko spēku. Viņš piebilst - nepaklausības gadījumā Kremlim 2013.gadā nebūtu grūtību Armēnijā sarīkot "galma apvērsumu." "Neviens Armēnijā nav gatavs šķirties no varas un stāvokļa politikā nacionālo interešu vārdā," nosaka Navasardjans.
Iekšpolitiskam faktoram piekrīt arī Ričards Giragosjans, kurš ir analītiskā centra "Reģionālais pētniecības centrs" direktors. Viņš gan piebilst, ka Armēnijas politiķi tiešām cenšas sadarboties ar ES. "Mūsu politiskā elite nav ļoti profesionāla politikā un ne arī gluži elite. Drīzāk tā ir oligarhiska sistēma, kur brīvu un godīgu vēlēšanu trūkums, un leģitimitātes trūkums ir ļoti kavējis īstu līderu rašanos," skaidro Giragosjans. "Tajā pašā laikā Armēnijas valdība patiešām centusies, bet nepareizā iemesla dēļ. Valdību vada apziņa, ka nav citas alternatīvas kā reformēties. Tā ir taisnība. Bet tas ir ekonomikas trauslums un valdības vājums, kas ir reālais motivējošais spēks jaunu attiecību būvēšanai ar ES," norāda Giragosjans.
Sarunu laikā ar ES Armēnijā ieplūda demokrātijas vēsmas
Armēnija droši vien izrādījās lielākā ieguvēja no Austrumu partnerības valstīm, uzskata Navasardjans. Jo tai bija jārīkojas ātri un efektīvi, lai panāktu un neatpaliktu no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas, ar kurām plāni par Asociācijas līgumu jau no sākuma bija daudz konkrētāki.
Sarunas ierēdniecību padarīja daudz profesionālāku. Bet centieni īstenot reformas, kaut daudzas palika uz papīra, nozīmēja arī finanšu atbalstu.
Eksperti norāda, ka, piemēram, pirms sarunām par Asociācijas līgumu Armēnijā bija ļoti ierobežotas tiesības uz pulcēšanās brīvību. Īpaši pēc 2008.gada 1.marta, kad policija ar spēku apspieda demonstrācijas, kur tūkstošiem protestēja pret nesen notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Bojā gāja vairāki cilvēki. Sarunas ar ES situāciju ar pulcēšanās brīvību strauji uzlaboja.
Politiskajās aprindās arī norima idejas par pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju ierobežošanu. Tiesa, pēc iestāšanās Maskavas vadītajā Eirāzijas savienībā, kur Krievijā ir pieņemts likums par to, ka ārzemju finansējumu saņemošām nevalstiskajām organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu aģentiem", tēma par pilsoniskās sabiedrības ierobežošanu atkal atgriezusies.
Arī Kremlis devis mājienus
Norāda uz ekonomisku neizdevīgumu, iestājoties Eirāzijas savienībā
Bet "Globalizācijas un reģionālās sadarbības analītiskā centra" vadītājs Stepans Grigorjans piebilst, ka dalība Eirāzijas savienībā Armēnijai neko labu nesola ekonomiskā ziņā. Dalība projektā paredz papildu muitas nodevas un nodokļus galvenajiem tirdzniecības partneriem.
"Armēnijas tirdzniecības bilancē 75% tirdzniecības ir ar Eiropu, ASV, Turciju, Izraēlu, Ķīnu, Gruziju. Tas ir - visām tām valstīm, kam nav saistības ar Eirāzijas savienību. Un, kad tajā iestājāmies, tas viss, kas saistīts ar šiem 75%, cieš.
Tas ir un bija skaidrs, ka tas neko nedos. Jautājums - tad kāpēc jūs tur tik ātri iestājāties? Es uzskatu, ka Krievijas spiediens bija, un mēs bijām spiesti atteikties [no vienošanās ar ES.] Bet kļūda bija, ka tik ātri gājām uz Eirāzijas savienību. Mūsējie varēja pavilkt šo procesu, sagatavoties," norāda Grigorjans.
Tiesa, dalības Eirāzijas savienībā atbalstītāji norāda uz tādiem nozīmīgiem potenciāliem ieguvumiem kā mazāka cena par gāzi. Pēc Armēnijas paziņojuma par iestāšanos Muitas savienībā tas tiešām notika, bet jāpiebilst, ka iepriekš Krievija cenu par gāzi bija paaugstinājusi. Turklāt pašai Maskavai tagad ir problēmas ar ekonomiku, ir sankcijas. Arī rubļa vērtības kritumu, kas gan ietekmē arī Armēniju.
Grigorjans ir pārliecināts, ka Eirāzijas savienības projekts izgāzīsies. Viņš uzskata, ka tam gaidāms Neatkarīgo Valstu Savienības liktenis, proti, struktūra pastāv, bet praktiski nekas nenotiek. Viņš uzskata, ka Armēnijas dalība Eirāzijas savienībā galu galā būs tikai formāla uz papīra, un Erevāna atkal stiprinās sadarbību ar Eiropu. Briselei vienkārši "jānogaida" , saka Grigorjans
Nākotni attiecībās ar ES saskata arī Giragosjans. Viņš norāda, ka Krievijas prezidents Putins šobrīd darbojas no vājuma, nevis spēka pozīcijām. Tas ir - bez Ukrainas Eirāzijas Savienības projekta dzīvotspēja un pievilcība ir ievērojami samazināta. "Daudzējādā ziņā Armēnija bija upurēts bandinieks. Tas viss notika Ukrainas dēļ, nevis Armēnijas. Šajā kontekstā Armēnija varētu pamanīties izslīdēt ārpus radara uztveršanas zonas. Citiem vārdiem, neprovocējot Krieviju, joprojām saglābt attiecības ar ES. Tajā pašā laikā Krievijas ietekme reģionā joprojām ir pārāk plaša. Armēnijā neviens neapstrīd attiecības ar Krieviju. Bet šeit ir neapmierinātība par attiecību nosacījumiem - par nevienlīdzību, par cieņas trūkumu. Tas nozīmē, kā pēdējā laikā Armēnija joprojām ir prokrieviska, bet daudz mazāk - Putinu atbalstoša," Armēniju raksturo Giragosjans.
ES un Armēnijas jaunie sadarbības ceļi vēl tiek meklēti
Tagad ES un Armēnija domā, ko darīt tālāk šajā jaunajā situācijā. Tās konsultējas un meklē attiecību balansu.
Armēnija izrāda vēlmi turpināt sadarbību tādās jomās kā tiesu sistēmas reformas, demokrātija, cilvēktiesības.
Armēnijas ārlietu ministra vietnieks Nazarjans norāda uz Erevānas cerībām, ka Rīgas samitā abas puses varēs izrādīt "gatavību sākt sarunas par jaunu juridisko ietvaru abpusējās attiecībās". "Armēnija paliek uzticīga kopējām vērtībām ar ES. Balstoties uz šīm vērtībām esam apņēmušies saglabāt sadarbību, lai turpinātu uzlabot demokrātiskās institūcijas, tiesu sistēmu, cilvēktiesību stiprināšanu, likuma varu. Tas vienmēr paliks mūsu darba kārtībā turpmākajā sadarbībā. Un, protams, mēs arī skatāmies, kā uzlabot tirdzniecību un investīcijas ar ES," saka Nazarjans.
Gatava turpināt sadarbību ir arī ES. Delegācijas Erevānā pārstāvis Dirks Lorencs norāda, ka nesen arī panākta vienošanās, ka Brisele laikā līdz 2017.gadam turpinās Armēnijai sniegt finansiālo palīdzību 140-170 miljonu eiro apmērā. "Visās šajās uz vērtībām balstītajās jomās esam priecīgi turpināt sadarboties un atbalstīt Armēniju. Bet mēs skatāmies arī uz citām iespējām sadarbības jomām. Mēs joprojām mērķējam uz visaptverošu vienošanos. Tajā, protams, nevar būt iekļauta atvieglota tirdzniecības sistēma, jo nevar iekļaut tarifus Armēnijas lēmuma dēļ. Bet sektorālajā sadarbībā var būt iekļautas arī daļas par ekonomiku. Pamatā mēs meklējam ceļus, kā Armēnija var ar mums sadarboties veidā, kas ir savietojams ar tās izvēli pievienoties Eirāzijas Savienībai," stāsta Lorencs.
Latvijas vēstniece Armēnijā Elita Gavele tikmēr atgādina, ka šobrīd ES uz katru Austrumu partnerības valsti raugās kā uz individuālu valsti, ar savām individuālām vēlmēm. Gavele pauž, ka tagad ar Armēniju "situācija ir kļuvusi daudz skaidrāka un konstruktīvāka,", piebilstot, ka, viņasprāt, "tas deva arī Armēnijai iespēju vēlreiz izvērtēt, kas ir viņu vērtības." "Rīgas samits varētu būt tas laiks, kad tiktu definēts tieši šis jaunais ietvars. Tas varētu būt kāds parakstīts dokuments, ka šīs ir tās jomas un tā ir tā abpusējā ieinteresētība turpināt - es negribētu teikt, ka sākt no jauna, - bet turpināt šajās jomās ES-Armēnijas diskusiju," saka Gavele.
Eksperti sagaida, ka Rīgā varētu sagatavot deklarāciju, kas parāda ieinteresētību no abām pusēm turpināt sadarbību, varbūt paziņot par konkrētu sarunu sākumu. Un tālāk, par pamatu ņemot Asociācijas līguma politisko daļu, vienoties, kā un kurās jomās tieši sadarboties.
