Mūziku, kas šodien kļuvusi teju par sinonīmu vārdiem „Pērs Gints”, norvēģu komponists Edvards Grīgs sarakstīja Ibsena lugas pirmizrādei 1876.gadā Oslo. Interesanti, ka pie tās atgriezušies abu šī rudens „Pēra Ginta” iestudējumu autori – gan Viesturs Kairišs Nacionālajā teātrī, gan slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs Nacionālajā baletā.
„Es pamatā vadījos pēc Ibsena, un ar Grīgu man bija problēmas,” saka Klugs.
Edvards Klugs, kura pirmā pilnmetrāžas baleta izrāde „Pērs Gints” pērn saņēma daudz atzinības viņa dzimtajā Mariborā un tagad sāks dzīvi Rīgā, vaļsirdīgi atzīst, ka pazīstamā Grīga mūzika sākumā baleta tapšanā pat traucējusi, tomēr galā izrādījusies īstā atslēga Ibsena atslēgšanai dejas valodā.
„Savā darbā es neredzu daudz atšķirību no teātra. Arī mūsu iestudējuma vide un dejotāju darbs ir teatrāls, turklāt Likteņa un Pogu Lējēja tēls pat runās! Un, protams, man nācās izgudrot lietas, ko var parādīt tieši dejā. Piemēram, Ibsena luga sākas ar izcilo Pēra Ginta melu ainu, kurā viņš stāsta par balto briedi, uz kura jāj pāri kalniem un aizām, un mēs to visu redzēsim uz skatuves,” skaidro Klugs.
Ziņa, ka paralēli baletam „Pērs Gints” top arī Nacionālajā teātrī, Klugam šķitusi īpaši komiska, jo tieši tā gadījies arī baleta pirmiestudējumā Slovēnijā.
„Slovēnijas Nacionālajā teātrī Ļubļanā tikko bija tapis izcils „Pēra Ginta” iestudējums, tāpēc mūsu baleta izrādei visi pievērsa īpašu uzmanību. Tā bija liela atbildība, bet arī palīdzēja abiem iestudējumiem kļūt ļoti populāriem. Un, kad atbraucu šeit un dzirdēju, ka te arī Nacionālais teātris šobrīd iestudē „Pēru Gintu”, man likās, ka tas ir joks! Bet tas ir labi. Tas ir īsts „Pēra Ginta” festivāls!” uzsver horeogrāfs.
Divu Pēru Gintu - Ulda Anžes un Artura Sokolova satikšanās kanālmalā.
Lai gan Grīga, Ibsena un „Pēra Ginta” satikšanās vienlaikus uz divām Rīgas skatuvēm drīzāk ir apstākļu sakritība, tomēr ir iemesli, kādēļ šis stāsts šodien uzrunā daudzus, saka Nacionālā teātra literārā padomniece Ieva Struka, kura veidojusi Kairiša jaunā iestudējuma dramatizējumu.
„Nenoliedzami tas skaistais „Pēra Ginta” stāstā ir. Pirmkārt, vēlme katram atbildēt sev – ir vai nav izdevies piepildīt savu dzīvi? Un, manuprāt, tas ir tas tiltiņš, kas savieno Viestura Kairiša pirms gada iestudēto „Uguni un nakti” un tagad „Pēru Gintu”. Proti, ka ir vērts darīt visu, lai šis piepildījums būtu. Lai tu šim mērķim sekotu un par to mēģinātu atcerēties visu dzīves laiku. Jo tajā brīdī, kad tev jau ir 70 vai 80 un Pogu Lējējs jeb Kalsnais nāk pēc tevis, jau ir mazliet par vēlu, ja tu kaut ko esi palaidis garām. Un otra tēma, kas šajā darbā ir un kas noteikti, es domāju, izskanēs spēcīgi gan baleta izrādē, gan pie mums, ir mīlestības tēma,” skaidro Struka.
Iepriekšējo reizi „Pērs Gints” uz Latvijas lielo teātru skatuvēm iestudēts 1997.gadā Liepājā, Oļģerta Krodera režijā. Nacionālā teātra izrādei tapis jauns Edvīna Raupa tulkojums, kas veidotājiem atklājis daudz jauna.
„Faktiski mēs to visu dzirdēsim pirmoreiz. Akuratera tulkojumam ir 110 gadu, (..) un lugā ir vairākas vietas, kuras norvēģu valodā ir, bet latviešu valodā vecajā tulkojumā nebija. Tās lielākoties skar reliģijas un baznīcas kritiku. Tas nozīmē, ka acīmredzot bija kaut kādas lietas, kas vienkārši nedrīkstēja būt… Un arī vietām šis teksts ir asāks – piemēram, mātes sarunā ar dēlu Ibsenam reāli ir asāka leksika,” stāsta Struka.
Ibsena lugas pēdējos gados Latvijas teātrī atgriezušās ar lielu sparu, kas tikai apliecina šī autora ģenialitāti un kodus, kas ļoti uzrunā cilvēkus arī šodienas trauksmainajā laikmetā – tā „Pēra Ginta” dubulto parādīšanos komentē teātra zinātniece Silvija Radzobe. Viņasprāt, šīs lugas iestudēšana ir liels izaicinājums jebkuram māksliniekam kā teātrī, tā baletā.
„Šo lugu tā „pa vieglo” nemaz nav iespējams iestudēt," uzskata Silvija Radzobe. "Tāpēc es domāju, ka abi šie varianti būs ļoti interesanti, lai kādu koncepciju katrs autors būtu izvēlējies. (..) Šajā lugā ir savienotas ārkārtīgi dažādas stilistiskās izteiksmes. Tur ir lirika, satīra, drāma, varētu teikt, pat dzeja, groteska, absurda un fantastikas elementi. Tas ir īsts izaicinājums un skatītājam un kritiķim atkal liels kārdinājums – redzēt, kā mūsdienās būs izdevies atrast šo vienoto uzveduma valodu.”
„Pēra Ginta” pirmizrāde Nacionālajā teātrī jau 27.oktobra vakarā, bet Latvijas Nacionālajā operā un baletā – 28.oktobrī.
