Osvalds Rožkalns ir Latvijā tikpat kā nezināms mākslinieks, jo viņa dzīves lielākā daļa pagājusi Vācijā, kur viņš vadījis dienas, esot Vircburgas teātra izrāžu mākslinieciskā ietērpa autors (1962 – 1972) un izkopjot savu rokrakstu glezniecībā, zīmējumā.
Katra viņa dzīves epizode uzbur veselu Latvijas kultūrvēstures ainu: Pirmais pasaules karš un tikšanās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem Penzā, sākuma vingrinājumi mākslā pie brālēna Jāņa Roberta Tilberga un dekorāciju gleznotāja gadi Operā, īstenojot Jāņa Kugas, Eduarda Vītola, Niklāva Strunkes ieceres, darbošanās mākslinieku apvienībā “Zaļā vārna” un draudzība ar trīsdesmito gadu Rīgas “zelta jaunatni”, īpaši ar dzīvē un mākslā mutuļojošo Oskaru Norīti. Ir nodibināta ģimene ar Ceļojošā teātra aktrisi Austru Rozenbergu un piedzimuši abi dēli. Dzīve ir apsolījumu pilna, līdz sākas Otrais pasaules karš, kas būtiski maina latviešu likteņus. Arī Osvalda Rožkalna likteni.
Būdams leģiona karavīrs, Rožkalns piedzīvo Kolbergas ielenkumu, britu gūstu Putlosā un 169. baraku Cēdelheimas nometnē, satiekas ar latviešu māksliniekiem Noru Drapči, Margaritu Stīpnieci, Pēteri Ērmani, Jāni Siliņu, Stefanu Bercu, Zigfrīdu Jurševski jau Vircburgas pārvietoto personu nometnē, kur tajā laikā ir ap četriem tūkstošiem latviešu. Kad sākas lielā izceļošana, Osvalds Rožkalns ar vēlāko dzīvesbiedri Maiju Kalnieti-Klēbahu paliek Vircburgā.
Turpmākie dzīves gadi veltīti tikai mākslai. Ar milzīgu neatlaidību un mērķtiecību mākslinieks meklē savu izteiksmi, atklāsmi, piepildījumu. Viņš studē un mācās no visa, kas ļauj tuvoties izpratnei par pilnību zīmējuma līnijā, skatuves kompozīcijā, glezniecības krāsainībā. Osvalda Rožkalna uzmanības lokā aizvien ir El Greko, Pikaso, seno japāņu akvarelis, citas vērtības.
Viņš studē vecmeistarus un seko mākslas novitātēm, strādā regulāri un paliekoši, bet ļoti reti dod savus darbus atklātībā, kā trimdas mākslinieku ekspozīcijās, tā starptautiskās skatēs un savas dzīves laikā nesarīko nevienu personālizstādi.
Viņš pieder tikai pats sev un saviem centieniem mākslā. Paaudzes ietvaros Osvalds Rožkalns ir nozīmīgs ar savu pilnīgi savrupo individualitāti un to inteliģences pakāpi, kuru viņam piešķir daudzpusīgās intereses, teicamās literatūras zināšanas, izgudrotāja gars.
"Trešā atgriešanās" - nosaukums, kas paredzēts arī topošai grāmatai par Osvaldu Rožkalnu, ietver domu, ka mākslinieks visu dzīvi tiecās atpakaļ uz dzimteni. Pirmo reizi atgriešanās notika pēc sirdstriekas 1989. gadā, kad pelnu urnu Rīgas Meža kapos svētīja mācītājs Juris Rubenis. Otru reizi Osvalds Rožkalns atgriezās Rīgā ar nelielu darbu skaitu 2013. gada februārī Berga bazāra galerijā “Arte”. Tagad - trešā atgriešanās, kas sniegs ne tikai daudz jaunatklāsmes mākslas interesentiem, glezniecības un teātra speciālistiem, bet nu jau uz laiku laikiem ierakstīs kādu gauži mazzināmu vārdu Latvijas mākslas vēstures tīstokļos.
