Referendums par krievu kā otru valsts valodu; parakstu vākšana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem; nepilsoņu parlamenta izveides iniciatīva; Latgales autonomijas idejas aktualizēšana, tie ir būtiskākie piemēri, kas parāda Krievijas tautiešu politikas radītās sekas. Tas atspoguļots Drošības policijas 2012. gada pārskatā. Valsts drošības sargi sarēķinājuši, ka šīs politikas īstenošanai Latvijā mūsu kaimiņvalsts atvēlējusi vairākus simtus tūkstošus latu.
"Ir divu veidu finansējums. Tas ir caur fondiem, kas tika nosaukti arī mūsu pārskatā un nemateriālā atbalsta veids, kas ir organizēti braucieni gan uz Krieviju, gan uz izglītības iestādēm, gan telpu iznomāšana un tamlīdzīgi. Vairākos simtos tūkstošu latu šī tautiešu politika tiek realizēta Latvijā," Latvijas Televīzijai skaidro Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa.
Pārskatā minētas arī vairākas šīs politikas izpausmes, par kurām plašāka sabiedrībai līdz šim informācijas nebija.
Piemēram, jauniešiem no Latvijas tiek apmaksāta dalība militāra rakstura nometnēs Krievijā, kur paralēli atpūtai, tiek demonstrēta Krievijas militārā vara un jaunieši tiek apmācīti manipulēt ar sabiedrisko domu.
"Šīs atsevišķās militārās organizētas nometnes ir viens no veidiem kādā tiek, teiksim, stiprināta šī lojalitāte un uzticība. Un mēs varam, protams, prognozēt, nu, ka šāda tendence pieaugs," norāda Apse-Krūmiņa.
Ārpolitikas eksperti norāda, ka Drošības policijas centieni par šādām norisēm informēt plašāku sabiedrību ir ļoti pozitīvi vērtējami.
"Ja neesi publiskajā telpā, laikam neesi nekur. Un šobrīd vairāk tā cīņa ne tika daudz par teiksim cilvēku, ja tā drīkst teikt, miesām un ķermeni, bet drīzāk par sirdīm un prātiem," skaidro politologs Andris Sprūds.
Vinš gan aizrāda, ka pārskatā trūkst analīzes par ekonomiskajiem jautājumiem, bet uzsver - ja Latvijā situācija būtu labāka, arī ārvalstu aģentiem to ietekmēt būtu daudz grūtāk.
"Principā jau tas lielākais risks ir mūsu sabiedrības sociāli politiskā neapmierinātība, bet to jau Drošības policija līdz galam nevar risināt," saka Sprūds.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts brīdina – šobrīd nekas neliecina, ka Krievijas tautiešu politikas radītie riski varētu mazināties.
"Klīst pa Eiropu, bijušo Padomju savienību PSRS rēgs. No jauna atjaunojas tāda impēriskā nostaļģija. Un šīs impēriskās nostaļģijas iespaidā bieži vien arī daudzas organizācijas Krievijā, kuras atbild vai arī mēģina atbildēt par politikas veidošanu izmanto šo nostaļģisko noskaņojumu un veido varbūt arī savu tautiešu politiku arī šeit," norāda Daukšts.
Tomēr ne viss ir tik slikti – pārskatā norādīts, ka vismaz labējie ekstrēmisti mūsu valstī nav populāri. Tādēļ arī izgāzušies viņu mēģinājumi kopīgi veidot pret eiro ieviešanu vērstu kampaņu.
