UNESCO programmā «Pasaules atmiņa» - vēstules uz bērza tāss

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauta viena jauna nominācija „Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos" un apstiprināti papildinājumi nominācijā „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss", informēja UNESCO LNK Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča.

Nominācija „Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos" ir vienīgā autentiskā fotonegatīvu kolekcija, kas atspoguļo mērķtiecīgi un objektīvi veidotu vizuālu liecību dokumentāciju par latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta sākumā, īpaši fiksējot Latvijas valstij vēsturiski izšķirošu laiku Agrārās reformas realizācijas periodā.

1923. gadā izveidotās Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes pamatuzdevumi bija organizēt kultūras pieminekļu apzināšanas ekspedīcijas, veikt arheoloģiskos izrakumus, pētīt, sargāt un kopt kultūras pieminekļus, popularizēt kultūras mantojumu. Šis darbs tika dokumentēts visā Pieminekļu valdes pastāvēšanas laikā no 1924. līdz 1944. gadam, tai skaitā veikta arī plaša fotofiksācija. Pēc Otrā pasaules kara apjomīga arhīva daļa, tai skaitā unikālā fotonegatīvu kolekcija, tika nodota tagadējam Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam un šodien veido nozīmīgu krājuma daļu. Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīcijas tika rīkotas uz konkrētiem Latvijas apriņķiem, lai apzinātu, aizsargātu un vāktu latviešu tradicionālā dzīvesveida izzūdošās parādības.

Dokumentu kolekcijas nozīme Latvijas vēsturē izceļama īpaši mūsdienās, jo fotonegatīvi ataino zudušu kultūrrealitāti, veidojot kvalitatīvu, objektīvu un ļoti nozīmīgu vizuālo izziņas avotu, kas var sekmēt arī tā laika Latvijas vēstures interpretāciju.

Savukārt 2009. gadā iekļautajai nominācijai „Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss" tika apstiprināti Tukuma muzeja iesniegtie papildinājumi – jauniegūtās 24 Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, ko laikā no 1943. līdz 1965. gadam rakstījuši padomju varas iestāžu represēti, ieslodzījumā vai nometinājuma vietās Sibīrijā nonākuši Latvijas iedzīvotāji un sūtījuši saviem tuviniekiem un draugiem Latvijā vai emigrācijā ārzemēs.

Vēstules ir materiālu kopums, kurā kā mozaīkā apvienojas un atspoguļojas 20. gadsimta vidū notikusī latviešu tautas traģēdija un nojaušama masveida represiju ietekme. Tajā pašā laikā tās ir arī katra konkrēta cilvēka personīgās traģēdijas liecība. Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir simboliska laikmeta liecība.

24 vēstules, ar ko šogad papildināta nominācija „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss", glabājas piecos Latvijas muzejos: Tukuma muzejā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Daugavas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī Talsu novada muzejā. 2009. gadā iekļautās vēstules uz bērza tāss glabā arī Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs.

Lai arī kolekcijas vienību skaits kopš 2009. gada ir audzis, Latvijas muzejos nonākusi tikai neliela daļa no daudzajām vēstulēm, kas rakstītas uz bērza tāss ieslodzījuma vai nometinājuma vietās. Pateicoties UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" nacionālā reģistra izveidei un atpazīstamībai, ko nodrošinājusi vēstuļu iekļaušana tajā, šīs vēstules, kas ilgus gadus glabātas vienkārši kā mīļa piemiņa, nonākušas Latvijas muzejos un pieejamas daudz plašākai sabiedrībai.

2009. gadā izveidotajā UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā līdz šim bija iekļautas 4 nominācijas: „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.-1940.", „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss", „Raiņa un Aspazijas sarakste 1894.–1929." un „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts".

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa" īstenošana Latvijā ir viena no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas darba prioritātēm ar mērķi apzināt Latvijas nozīmīgāko dokumentāro mantojumu un veicināt tā aizsardzību, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. Programmas „Pasaules atmiņas" starptautiskajā reģistrā iekļauts Dainu skapis, īpaši izceļot tā unikālo saturu un tā saikni ar vēl joprojām dzīvajām nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām Latvijā. Šajā reģistrā iekļauts arī Baltijas valstu kopīgi nominēts dokumentārā mantojuma kopums „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti