Tikai divas dienas pēc Milānas sarunu noslēguma Ukrainas prezidents Petro Porošenko publiski paziņoja, ka tajās tika panākta vienošanās ar Krieviju par jauno gāzes cenu. Iepriekš gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan Porošenko izteikumos bija atturīgi, norādot vien, ka esot sasniegts progress. Bet par konkrētiem rezultātiem ziņu nebija.
Porošenko paziņoja, ka jaunā gāzes cena būs par 100 ASV dolāriem zemāka, nekā tā cena, ko Krievija ir prasījusi iepriekš, pirms gāzes piegādes tika pārtrauktas. Proti, Ukraina gāzi pirks par 385 dolāriem jeb 300 eiro par 1000 kubikmetriem.
Visticamāk, formāli vienošanās varētu tikt noslēgta otrdien Briselē gaidāmajās sarunās starp Ukrainu, Krieviju un Eiropas Savienību. Šis nebūt nav pirmais sarunu raunds šādā formātā, bet līdz šim nekādu būtiski progresu nebija iespējams panākt.
Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks vairākkārt ir brīdinājis, ka, viņaprāt, lielākais drauds Krievijas gāzes piegādēm Eiropai šoziem ir bažas, ka daļu gāzes varētu nozagt Ukraina, caur kuras teritoriju gāze tiek piegādāta. Tādēļ Eiropai bija būtiski panākt, ka Ukraina un Krievija atrod kopsaucēju, jo tas garantē stabilas gāzes piegādes ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropas Savienībai.
Līdztekus tam Eiropas Komisija arī veica izvērtējumu par Eiropas gatavību ziemai.
Secināts, ka Eiropas gāzes krātuves jau tagad ir piepildītas par 80%, tādēļ bažām šoziem nevajadzētu rasties.
Bet problēmas būs tad, ja gāze netiks piegādāta vairākus mēnešus, sacīja ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers: „Eiropas Savienība var saražot vienu trešdaļu to tai nepieciešamās dabasgāzes. Mūsu ražotāji ir, piemēram, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija un Vācija. Mums ir pašiem savi gāzes avoti, bet mūsu resursi pakāpeniski samazinās. Mūsu lielākie piegādātāji ir Krievija, Norvēģija un Alžīrija. Papildus tam Eiropā ir aptuveni 20 sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, kas mūsu savieno ar visu pasauli. Mēs ņemam gāzi no Kataras, Alžīrijas un citām valstīm.”
Pašlaik Eiropas Savienība importē 53% patērētās enerģijas. Gāzes piegāde no Krievijas un enerģētikas jautājumi kopumā tiks apspriesti arī ceturtdien un piektdien gaidāmajā samitā. Vienošanās starp Krieviju un Ukrainu varētu arī mudināt dažas valstis rosināt diskusiju par Krievijas sankciju mīkstināšanu.
