Sadaļas Sadaļas

Panorāma

«Pegasus»: Eiropā vēršas plašumā izspiegošanas skandāli

Panorāma

Norvēģijā piemin 10. gadadienu kopš Breivīka īstenotā slaktiņa

ASV un Vācija vienojas par «Nord Stream 2»

Ukraina un Polija kritizē ASV un Vācijas vienošanos «Nord Stream 2» jautājumā

Ukrainas un Polijas valdības paudušas satraukumu par ASV un Vācijas vienošanos, kas paredz nelikt šķēršļus Krievijas gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” pabeigšanai un iedarbināšanai. Kijeva un Varšava uzskata, ka šis solis kaitēs Eiropas drošībai.

“Lēmums par “Nord Stream 2” būvēšanu tika pieņemts 2015. gadā tikai dažus mēnešus pēc tam, kad Krievija bija iebrukusi un nelikumīgi anektējusi Ukrainas teritoriju, izraisot drošības, uzticības un politisko krīzi Eiropā,” kopīgā paziņojumā norāda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba un Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.

“Tagad šī krīze ir būtiski padziļinājusies, atsakoties no mēģinājumiem apturēt “Nord Stream 2” iedarbināšanu.

Šis lēmums rada politiskus, militārus un enerģētiskus draudus Ukrainai un Centrāleiropai, vienlaikus palielinot Krievijas iespējas destabilizēt drošības situāciju Eiropā, pastiprināt šķelšanos NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.”

ASV un Vācija pēc ilgām diskusijām ir panākušas kompromisu attiecībā uz pretrunīgi vērtēto Krievijas gāzesvadu “Nord Stream 2”. Vašingtona un Berlīne vienojušās, ka Ukrainu apejošo gāzesvadu uz Vāciju varēs pabeigt bez tālāku ASV sankciju draudiem, taču pret Krieviju tiks vērsta sankcijas, ja tā gāzes piegādes izmantos kā politisko ieroci un apdraudēs Ukrainu.

Gāzesvads “Nord Stream 2” Baltijas jūras dzelmē dubultos Krievijas gāzes eksporta apjomus uz Vāciju. Tas jau izsenis radījis domstarpības sabiedroto vidū – Centrāleiropas, Baltijas valstis, Ukraina un ASV to kritizējušas kā projektu, kas, apejot Ukrainu kā tranzītvalsti, Maskavai nodrošinās politiskās ietekmes sviras.

Kremlis apsūdzības ir noraidījis, un tagad gāzesvads jau gandrīz pabeigts.

Lai arī ASV valdības attieksme pret to joprojām ir kritiska, prezidenta Džo Baidena administrācijai cenšoties atjaunot Donalda Trampa laikā iedragātās saites ar Vāciju, Vašingtona un Berlīne vienojušās par kompromisu.

“Šī ir slikta situācija un slikts cauruļvads, bet mums jāpalīdz aizsargāt Ukraina. Un es uzskatu, ka ar šo līgumu esam spēruši dažus nozīmīgus soļus šajā virzienā,” spriež ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda.

Vienošanās ļaus pabeigt gāzesvadu bez tālāku ASV sankciju draudiem.

Vācija apņēmusies cita starpā vērst sankcijas pret Krieviju, ja tā mēģinās enerģētiku izmantot kā politisko ieroci, šantažēt Ukrainu vai kā citādi agresīvi vērsīsies pret Kijevu. Berlīne arī apņēmusies darīt visu, lai panāktu, ka Krievijas vienošanās ar Ukrainu par gāzes tranzītu tiek pagarināta arī pēc 2024. gada.

Vācija arī apsolījusi ievērojamas naudas summas Ukrainai, lai samazinātu atkarību no Krievijas un veicinātu pāriešanu zaļo enerģiju.

Baidens cer, ka tādā veidā viņam izdosies atrisināt Baltā nama ārpolitisko dilemmu.

“''Nord Stream'' ir pabeigts par 99 procentiem. Tā ir nereālistiska doma, ka var kaut ko paziņot vai izdarīt, lai to apturētu. Bet mums ar Angelu Merkeli bija ļoti labas diskusijas,” norāda Baidens.

Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā Baltajā namā tikās ar Baidenu. Panākto vienošanos viņa novērtēja kā labu kompromisu.

“Es uzskatu, ka šis kopīgais paziņojums noteiks pareizās prioritātes attiecībā uz situāciju Ukrainā, ko mēs atbalstām un ko vienmēr esmu atbalstījusi personīgi. Tāpēc uzskatu, ka šis kopīgais paziņojums ir labs arī Ukrainai,” apgalvo Merkele.

Kijevas amatpersonas par šo situāciju ir citās domās, jo Ukrainai draud ne tikai ievērojamu summu zaudēšana gāzes tranzīta nodevās. Ukraina raizējas arī par Krievijas pilna mēroga iebrukumu tās teritorijā, kad “Nord Stream 2” sāks darboties.

KONTEKSTS:

"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Projektu plānots pabeigt augusta beigās, lai jau šogad to sāktu izmantot Krievijas gāzes piegādei uz Eiropu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt