Eiropas Savienības un Ukrainas samitā Kijevā spriež par enerģētisko drošību

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā otrdien notika Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas samits, kurā prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Samits šoreiz norisinās laikā, kad gāzes cenu būtisks kāpums negatīvi ietekmē patērētājus Eiropā un sarukušas dabasgāzes rezerves. Šī iemesla dēļ, lai gan samita laikā tika apsriesti dažādi jautājumi, galvenā uzmanība tika pievērsta dabasgāzes krīzei.

Krievijas uzbūvētais cauruļvads kaitē Ukrainas interesēm

Samita laikā Kijeva atkārtoja savas bažas par enerģētisko drošību. Kā iemesls tam tika minēts Ukrainas prezidenta Zelenska kritizētais “Nord Stream 2” cauruļvads, kas vēl gaida apstiprinājumu no Vācijas regulatora.

Paredzams, ka šis cauruļvads novirzīs gāzes piegādes no esošā maršruta caur Ukrainu, tādējādi Ukraina ik gadu varētu zaudēt miljardu eiro, ko iegūst no tranzīta nodevām no Krievijas.

Leiena un Mišels mēģināja nomierināt Zelenski, uzsverot, ka Eiropa garantēs Ukrainas kā gāzes tranzīta valsts lomu.

Leiena pauda izpratni par Ukrainas bažām saistībā ar gāzes piegādi un atzina, ka tiek izskatīti dažādi scenāriji, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi Ukrainai.

“Es saprotu Ukrainas bažas par gāzes piegādi, un tas ir ne tikai šīs ziemas, bet arī nākamo ziemu jautājums. Tādēļ Eiropas Komisija kopā ar Ukrainas ekspertiem izstrādā dažādus scenārijus, lai nodrošinātu pietiekamu piegādes apjomu,” uzsvēra EK prezidente.

“Mēs arī cieši strādāsim kopā, lai palielinātu gāzes piegādes apjomus no dalībvalstīm, kas ietver darbu pie vienošanās par plūsmu arī no Slovākijas cauruļvada. Pētām arī iespējas kopīgai uzglabāšanai. No komisijas puses ir skaidrs, ka Ukraina ir un tai arī turpmāk jābūt uzticamai tranzīta valstij.”

Eiropas atbalsts Ukrainas vienotībai

Ukraina un Eiropas Savienība vienojusies izveidot augsta līmeņa darba grupu, lai paātrinātu elektroenerģijas un gāzes tirgus reformas. Leiena piebilda, ka puses pārrunājušas arī energoefektivitātes pasākumus un to paplašināšanu, lai Ukrainai vairs nebūtu jāimportē gāze, bet tā būtu pašpietiekama.

Papildus solījumiem nodrošināt Ukrainas energoapgādes drošību Eiropas Savienības līderi pauduši, ka Eiropas Savienība stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Eiropas Savienība arī atkārtoti paudusi atbalstu Minskas vienošanās īstenošanai. Leiena skaidroja, ka Eiropas Savienība ar dažāda veida palīdzību un ieguldījumiem atbalsta konflikta skartās kopienas Austrumukrainā.

Jāpastiprina cīņa ar korupciju

Eiropa vairākkārt aicinājusi Kijevu pielikt lielākus pūliņus cīņā ar korupciju un tiesu sistēmas reformēšanā. Reformas bija arī viens no tematiem šajā samitā. Kā teikts kopīgajā paziņojumā pēc samita, Eiropas Savienība apzinās Ukrainas ievērojamo progresu reformu procesā un līderi vienojušies par nepieciešamību vēl vairāk pastiprināt šos centienus.

ES arīdzan uzsver, ka Ukrainai ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu pretkorupcijas un tiesībaizsardzības iestāžu neatkarīgu un efektīvu darbību, tostarp izmantojot depolitizētu vadošo amatu atlases procesu.

Puses samita laikā parakstījušas arī ilgi gaidīto “atvērto debesu” līgumu, kam, kā norāda Eiropas Savienība, vajadzētu nozīmēt jaunu zemo cenu aviosabiedrību ienākšanu Ukrainā, un tas varētu pievilināt vairāk tūristu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt