Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) kritizētās izmaiņas paredz, ka mikrouzņēmums, ja tā apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro jeb apmēram 4920 latu, paliek 9% apmērā. Taču tā augs uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro. Tādā gadījumā 2015.gadā mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 11%, nākamajā gadā 13%, visbeidzot 2017.gadā jau minētie 15%.
Gadījumos, kad uzņēmēji apzināti slēpj informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli un nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā, mikrouzņēmuma apgrozījumam tiks piemērota nodokļa 20% likme. Savukārt, ja mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījuma vai aprēķinātā nodokļa summa nepārsniegs 50 eiro (35 latus), mikrouzņēmuma maksātājam budžetā būs jāiemaksā nodoklis 50 eiro (35 latu) apmērā.
LRTK iepriekš norādīja, ka nodokļa paaugstināšana sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, jaunu uzņēmumu lēnāku rašanos un daudzu esošo uzņēmumu darba pārtraukšanu. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība") norādīja, ka daudzi mikrouzņēmuma nodokli izmanto kā optimizācijas veidu, izvairoties no lielāku nodokļu maksāšanas. Izmaiņu autore Elīna Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte) pauda, ka šādā veidā netiek maksāti arī sociālie nodokļi.
LTRK Saeimas deputātiem 5.novembrī nodevusi 2644 parakstus pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu, tāpat uzņēmēju organizācija plāno vērsties pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa.
Savulaik mikrouzņēmuma nodokļa 9% likmi ieviesa, lai krīzes smagākajā laikā ļautu cilvēkiem vieglāk dibināt jaunus uzņēmumus.
