Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji risina smagas sarunas, lai pagūtu iekļauties termiņā un tajā pašā laikā lai vienotos par abpusēji pieņemamiem nosacījumiem. Grieķijas Finanšu ministrija turpina atkārtot, ka neļaus pārkāpt sarkanās līnijas, kas ir nodokļi salām, pensijām, darba tirgus reformas un tamlīdzīgi.
Taču tajā pašā laikā Grieķijas kase kārtējo reizi draud izsīkt.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Moody's", reaģējot uz sarunu spriedzi, ir samazinājusi Grieķijas kredītreitingu. Tā norāda, ka smagās pārrunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem neliecina, ka tik drīz būs iespējams panākt vienošanos par jaunu finansēšanas programmu.
Pēdējā laikā Grieķija cenšas vienoties ar Eirogrupu par pēdējo palīdzības paketi – 7,2 miljardiem eiro no Eiropas Savienības palīdzības programmas. Aprīļa sākumā Grieķija starptautiskajiem aizdevējiem nosūtījusi detalizētāku reformu sarakstu, cenošoties vienoties par nākamās aizdevuma daļas pārskatīšanu. Eiropas Savienības amatpersonas norādījušas, ka diskusijas nepieciešams turpināt.
Grieķija līdz šim divās kārtās no Eiropas Savienības ir aizņēmusies 240 miljardus eiro. Taču jaunā kreisi radikālā valdība ar Aleksi Cipru vadībā vēlas pārskatīt aizdevuma nosacījumus.
Grieķijas kreditori februārī piekrita pagarināt aizdevuma programmu šai valstij pēc Cipra jaunās valdības solījuma īstenot reformas. Ja Grieķija izpildīs savas saistības, tā saņems līdz 7,2 miljardiem eiro. Līdz šim iesniegtie piedāvājumi, kas paredzēja ēnu ekonomikas apkarošanu un manipulācijas ar nodokļiem, pretim saņemot iespēju palielināt budžeta izdevumus, pēc kreditoru domām, nebija ilgtspējīgi un atbilstoši iepriekš panākto līgumu garam.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā.
