Ozoliņš skaidroja, ka aviokompānija vērsās Satiksmes ministrijā, lai saskaņotu izmaiņas biznesa plānā, un valdība izmaiņas pieņēma.
Biznesa plāns vairs neparedz nosacījumu iegādāties reģionālās lidmašīnas, sacīja ministrijas valsts sekretārs. Viņš apstiprināja, ka līdz ar šīm izmaiņām vairs nav nekādas iespējas “airBaltic” flotē parādīties šādām lidmašīnām.
Šonedēļ pēc valdības sēdes aizejošās valdības premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pastāstīja, ka turpmāk visas izmaiņas “airBaltic” biznesa plānā būs jāsaskaņo ar valdību.
Ozoliņš arī pastāstīja, ka nākamnedēļ, iespējams, otrdien tiks parakstīts līgums ar finanšu investoru. Pats līguma projekts jau ir sagatavots, un to vētījusi valdība, bet tagad tiek strādāts pie papildu dokumentiem.
Jau ziņots, ka valdība sēdē 3.novembrī aiz slēgtām durvīm pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Satiksmes ministrs Anrijs Matīss informēja, ka apstiprinātais investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro.
Šis gan būs pagaidu jeb finanšu investors aviokompānijā - Satiksmes ministrijai uzdots divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru uzņēmumam.
Ministru prezidente nolēma pieprasīt Matīsa demisiju. Iemesls demisijas pieprasīšanai ir “ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas."
Vēstīts, ka Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu. Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.
