- Straujuma neslēpj, ka neatbalsta jauna aizdevuma izsniegšanu
- Kreditori pirms aizdevuma izsniegšanas veiks revīziju
- Reirs: "Nē" aizdevumam Grieķijai būtu katastrofa
- Ekonomists Strazds: Pastāv risks, ka Grieķija aizdevumu neatdos
- Iedzīvotāji Latvijā - pret naudas aizdošanu Grieķijai
ES arī garantē dalībvalstīm, kuras neietilpst eirozonā, ka to nodokļu maksātāju nauda nebūs pakļauta riskam.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis paziņojis, ka vienošanos par ārkārtas finansējumu akceptēja ES dalībvalstis.
Viņš piebilda, ka šis aizdevums ļaus Grieķijai pildīt savas saistības pret Eiropas Centrālo banku, kas jāizpilda pirmdien.
Grieķija ir lūgusi eirozonai piešķirt tai jau trešo aizdevumu. Pretī Grieķija ir gatava realizēt smagas reformas valsts pārvaldē, nodokļu un pensiju sfērā, kā arī citās jomās. Šo lēmumu ir akceptējis Grieķijas parlaments.
Taču tagad visām eirozonas dalībvalstīm jālemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
Latvijas valdība nolēma atbalstīt finanšu ministra Jāņa Reira („Vienotība”) līdzdalību sarunās par trešās starptautiskās aizdevumu programmas nosacījumiem Grieķijai. Tas gan nenozīmē, ka tiks atbalstīts arī jauns aizdevums Grieķijai. Latvijai kā Eiropas Savienības un Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstij šāda aizdevuma izsniegšanas gadījumā būtu jāgarantē daļa no tā, bet neviena no valdības koalīcijas partijām patlaban nav gatava balsot par šāda aizdevuma izsniegšanu.
Straujuma neslēpj, ka neatbalsta jauna aizdevuma izsniegšanu
„Šeit ir jautājums par ticību un uzticību, kamēr nebūs skaidri redzams, kādi ir mehānismi, lai tā nauda nepazustu Grieķijā, lai tā nauda nāktu atpakaļ,” pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”), kas neslēpj, ka pati personiski patlaban neatbalstītu jauna aizdevuma izsniegšanu.
Grieķijai labvēlīga iznākuma gadījumā Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), kura dalībvalsts ir arī Latvija, aizdevuma izsniegšanai nepieciešamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos. Savukārt mehānisma dalībvalstīm, tostarp Latvijai, šo aizdevumu būtu jāatmaksā, ja Grieķija to nespētu.
Lai arī Grieķijas parlaments jau akceptējis reformu plānu, grieķu spēja pildīt jaunas saistības tiek apšaubīta. Tas attiecas arī uz šo 7 miljardus eiro lielo īstermiņa aizdevumu.
„Šo aizdevumu Eiropas Komisija izsniegs no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem, un gadījumā, ja Grieķija nespēs atdot šo aizdevumu no savām finansēm, ir jāparedz, ka struktūrfondi vai citi fondi, kas tiek doti Grieķijai, tiks pakāpeniski izmantoti šī parāda segšanai,” sacīja Straujuma.
Straujuma arī pastāstīja, ka Finanšu ministrijai būs regulāri jāsniedz informācija valdībai, kā risinās sarunas – vai grieķi izpilda nosacījumus, un precīzi jāinformē valdība par trešās paketes nosacījumu izpildi.
Arī koalīcijas partneri neslēpj - pašreizējā situācijā viņi nebūtu gatavi atbalstīt jauna kredīta došanu.
“Mēs piekrītam premjeres aicinājumam, ka Finanšu ministrija brauc, ievāc informāciju un piedalās. Ja būs šāds lēmums [par trešo aizdevumu] jāpieņem, mēs to aicinām pieņemt Saeimā plenārsēdē, kur piedalās arī opozīcija. Izejot no pašreizējās informācijas, mēs, protams, jūtam, ka tas beigsies ar parādu norakstīšanu. Tādējādi mēs neatbalstītu šādu rīcību,” klāstīja Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Edgars Tavars.
Savukārt vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) atzina, ka Grieķijai izvirzītie nosacījumi ir “drakoniski, prasīgi un no teorijas – ja izpildīs, viss būs labi, bet - vai tā būs, tam jāseko līdzi”.
“Vai mēs varēsim uzticēties Grieķijas informācijai, tas ir cits jautājums,” pauda Gerhards.
Kreditori pirms aizdevuma izsniegšanas veiks revīziju
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina , ka piektdienas valdības lēmums sākt sarunas par palīdzības sniegšanu Grieķijai nebūt nenozīmē to, ka šī palīdzība tiks sniegta. Tas nozīmē dot atļauju institūcijām, tostarp Eiropas Centrālajai bankai, veikt pilnu Grieķijas ekonomikas revīziju, lai saprastu, cik liela finanšu palīdzība Grieķijai ir nepieciešama un uz kādu termiņu.
Šīs institūcijas darbu Atēnās pie pētījuma, kuru izstrādās četru līdz sešu nedēļu laikā, uzsāks vistuvākajā laikā. Eiropgrupa jeb eirozonas dalībvalstu finanšu ministri "pieslēgsies" pēc trim nedēļām, uzklausīs pētījuma izstrādātāja secināto un tad sniegs savu viedokli”, skaidroja finanšu ministrs, piebilstot, ka nākamā aizdevuma saņemšanai grieķiem ir jāpieņem vairāk nekā desmit dažādi likumi, un tie nav saistīti tikai ar reformām pensiju un nodokļu jomās.
Finanšu ministrs atgādināja, ka nākamo aizdevumu Grieķijai plānots piešķirt no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), kas naudu aizņemsies starptautiskajos tirgos. “ESM nefinansēs no kapitāla, kur mēs esam iemaksājuši,” norādīja Reirs, uzsverot, ka aizdevumam netiks izmantots nevienas eirozonas valsts budžets.
Reirs: "Nē" aizdevumam Grieķijai būtu katastrofa
Vaicāts, kas notiks gadījumā, ja Grieķija neatmaksās kredītu, finanšu ministrs norādīja, ka šādu gadījumu līdz šim nav bijis – parādi grieķiem ir norakstīti, bet tie bijuši aizdevumi privātajam sektoram.
“Valsts parādi nav norakstīti,” teica Reirs, gan atzīstot, ka grieķi vēlējušies, lai tiktu norakstīti kredīti iepriekšējās divās aizdevuma programmās.
Par trešo aizdevuma programmu ir jānobalso visiem eirozonas valstu finanšu ministriem pēc tam, kad viņi ir saņēmuši attiecīgu savas valsts mandātu. “Praktiski visi lēmumi Eirogrupā tiek pieņemti pēc vienbalsības principa. Ja kāda valsts nepiekrīt, lēmumu nevar pieņemt,” atzina Reirs.
Jautāts, kas notiks situācijā, ka kāda eirozonas valsts noraidīs aizdevuma programmu, Reirs sacīja, ka tad Grieķija nesaņems palīdzību un to šīs valsts ekonomika nespētu pārdzīvot. “Tas būtu katastrofāls lēmums,” teica Reirs un norādīja, ka Grieķijas gadījumā ir iespējami trīs varianti. Pirmais - aizdevuma sniegšana apmaiņā pret reformām, aizdevuma nesniegšana un Grieķijas izstāšanās no eirozonas, bet trešais – tikai aizdevuma piešķiršana, taču šo variantu visi ir noraidījuši.
“Ja ir iespējams veikt reformas, tad ir iespēja līdz pēdējam cerēt, ka tās tā arī notiek,” piebilda Reirs.
Ekonomists: Pastāv risks, ka Grieķija aizdevumu neatdos
Vaicāts, vai Latvijai un citām eirozonas valstīm ir pamats būt iecietīgām attieksmē pret Grieķiju, Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds teica, ka neviens Latvijas premjers 2008.-2009.gadā, kad mūsu valsts ekonomika piedzīvoja krīzi, neteica, ka viņš netic starptautiskās palīdzības programmai. Tikmēr Grieķijas premjers Aleksis Ciprs stāsta, ka netic programmas nosacījumiem.
"Tas aktualizē uzticamības jautājumu, jo kredīts nozīmē uzticēšanos, ja tās nav, tad nevar būt arī kredīts,” teica Strazds. Viņš atgādināja – ja arī nākamais aizdevums netiks sniegts no valsts budžeta, par to eirozonas valstis, arī Latvija, sniegs garantiju, kas ir par lielām summām.
Strazds atzina, ka pastāv risks, ka nākotnē liela daļa no garantijas pārvēršas reālā maksājumā, ja Grieķija nepildīs savas saistības pret ESM. Tad tajā brīdī, lai atmaksātu starptautiskajos tirgos piesaistīto un grieķiem aizdoto naudu, dalībvalstis tiktu aicinātas iemaksāt attiecīgo naudu.
Grieķijai ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl jāvienojas par trešās aizdevuma programmas nosacījumiem. Lēmums par šī aizdevuma izsniegšanu vai neizsniegšanu Latvijā varētu tikt pieņemts vasaras beigās, turklāt par Latvijas līdzdalību lems ne tikai valdība, bet arīdzan Saeima.
Iedzīvotāji Latvijā - pret naudas aizdošanu Grieķijai
"Latvijas Televīzijas" uzrunātie Rīgas iedzīvotāji gan uzskata, ka jaunu aizdevumu Grieķijai vairs nevajadzētu dot.
Uz ielas uzrunātais rīdzinieks Jānis uzskata, ka nauda grieķiem vairs nav jāaizdod - lai viņi paši tiek galā. Līdzīgās domās ir arī Vitālijs, kurš norāda: "Kāpēc mums garantēt, ja mēs paši esam nabadzīgāki nekā Grieķija. Mums jau dzīves apstākļi sliktāki nekā viņiem,"
Arī Aleksandrs uzskata, ka grieķiem vajadzētu ar naudas grūtībām tik galā pašiem, nevis paļauties tikai uz palīdzību no malas. Rīdzinieks Nauris apšauba iespēju, ka grieķi aizdoto naudu atdos. "Viņi nekad to neatdos...Tā ir naudas atdošana. Viņi vienkārši izstāsies no [eiro] zonas un viss."
