Ukrainas spēkiem izdevies atvairīt trešdienas uzbrukumu, taču bojā gājis ievērojams skaits cilvēku, to skaitā arī civiliedzīvotāji.
Uzbrukumus Marinkai un citām Ukrainas armijas pozīcijām Doņeckas pievārtē izdevās atvairīt, tikai dodot pavēli arī izmantot smago artilēriju, lai sniegtu atbildes triecienus. Rezultātā kaujās gājis bojā ievērojams skaits cilvēku, lai gan precīzus datus ir grūti pārbaudīt.
Ukrainas puse ziņo, ka varētu būt nogalināti aptuveni 80 kaujinieki, tai skaitā vairāki Krievijas specdienestu karavīri, iznīcinātas desmit bruņutehnikas vienības, bet no otras puses krituši vismaz pieci ukraiņu karavīri, kā arī aptuveni 50 ievainoti. Zināms arī par vismaz sešiem bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem un daudziem ievainotajiem gan Marinkā gan pašā Doņeckā.
Tās bija smagākās kaujas Ukrainas austrumos kopš pēdējām starptautiskajām sarunām par mieru, un Ukraina bažījas, ka tās bija priekšvēstnesis vēl plašākai ofensīvai. Par to liecina arī citi fakti, piemēram, tas ka, ka pretterorisma operācijas zonā Ukrainas spēki konstatējuši nepieredzēti augstu bezpilota izlūklidmašīnu skaitu – vairāk nekā sešdesmit, tāpat tiek ziņots par prokrievisko spēku un bruņutehnikas koncentrēšanu frontes līnijas tuvumā.
Jaunākais vardarbības vilnis radījis īstu politisko un diplomātisko vētru. Ukrainas prezidents Petro Porošenko, uzrunājot parlamentu, uzsvēris, ka valsts armijai tagad ir jāgatavojas atvairīt plaša mēroga invāziju no Krievijas, un jau tagad Donbasā, pēc viņa teiktā, atrodoties aptuveni deviņi tūkstoši Krievijas karavīru.
Paužot asu kritiku pret Krieviju, viņš izmantoja tādus vārdu salikumus kā „separātisma baciļi”, paziņojot, ka prokremliskie kaujinieki Ukrainas austrumu un dienvidu rajonos „noturas pie varas, tikai pateicoties krievu durkļiem”. Porošenko pauda, ka Ukrainas armija ir pietiekami spēcīgā, lai valsti aizsargātu no „agresijas no Krievijas puses”.
„Saglabājas milzīgi draudi, ka atsāksies plaša mēroga kaujas no Krievijas teroristisko grupu puses. Šobrīd Ukrainā atrodas 14 Krievijas taktiskās kaujas grupas, kopumā vairāk nekā deviņi tūkstoši karavīru. Krievijas karavīru koncentrācija robežas tuvumā ir pusotru reizi lielāka nekā pirms gada. Krievija turpina regulāri piegādāt ne tikai munīciju, pārtiku un degvielu, bet arī jaunākos ieročus un modernu kara tehniku,” sacīja prezidents.
“Maskava solīja aizsargāt krievvalodīgo Donbasu, bet patiesībā Donbasu pārvērta par militāro izmēģinājumu poligonu Krievijas armijas vajadzībām,” pauda Porošenko.
Maskava uz to atbildējusi, ka tieši Kijeva apdraudot Minskas nosacījumu izpildi, neiesaistoties sarunās ar separātistu līderiem. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs arī ceturtdien pauda, ka Ukrainas bruņotie spēki organizē provokācijas pirms šonedēļ gaidāmā G7 samita Vācijā un Eiropas Savienības samita jūnija nogalē, kur tiks lemts par sankciju pagarināšanu pret Krieviju.
Bet Brisele ceturtdien atgādināja, ka Eiropas Savienība, ja nepieciešams, ir gatava spert tālākus soļus. Eiropas Komisijas preses pārstāve Maja Kocijanciča aicināja iesaistītās puses pilnībā īstenot Minskas vienošanos, paužot bažas par kauju saasināšanos.
„Spēcīgās kaujas Marjinkā pie Doņeckas Ukrainas austrumos ir visnopietnākais uguns pārtraukšanas pārkāpšanas gadījums, kopš februārī tika noslēgta Minskas vienošanās. Saskaņā ar EDSO novērošanas misijas ziņojumu, vakardienas eskalācija sekoja pēc tam, kontaktlīnijas virzienā no separātistu puses tika pārvietos liels daudzums smago ieroču. Šīs intensīvās kaujas atjauno risku iekrist jaunā vardarbības spirālē,” sacīja Kocijanciča.
Vienlaikus Ukrainas Augstākā Rada ceturtdien apstiprināja likumprojektu, saskaņā ar kuru Kijevai ļauts uzaicināt uz Ukrainu ārvalstu bruņotos spēkus starptautiskām miera operācijām miera uzturēšanai. Precizēts, ka šādi spēki var ierasties pēc Ukrainas lūguma, uz ANO un/vai Eiropas Savienības lēmuma pamata. Turklāt, šādā operācijā aizliegts piedalīties valstīm, kas „pret Ukrainu vērš bruņotu agresiju”, kas līdz ar to izslēdz Krievijas dalību.
Kijeva iepriekš aicinājusi ieviest Donbasā ANO miera uzturētājus vai Eiropas Savienības policijas misiju. Pirmajā gadījumā tam gan būtu nepieciešams ANO Drošības padomes mandāts, kur Krievijai ir veto tiesības, bet otrajā- Eiropas Savienības valstu piekrišana.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorisma operāciju, kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu.
Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
