Vēlēšanu iecirkņi Katalonijas reģionā ir vaļā kopš deviņiem rītā (desmitiem pēc Latvijas laika). Cilvēki uz tiem nāk diezgan aktīvi, jo, kā Latvijas Radio pavēstīja kolēģi no Barselonas radio, daudzi, īpaši vecākās paaudzes cilvēki uztraucas, ka vēlāk būs garas rindas un tāpēc ir labāk atnākt pirmajiem.
Runājot ar cilvēkiem, iezīmējas ļoti ineteresanta aina. Patiešām jūtams, ka sabiedrības ir sadalīta. Pārdesmit minūtēs pie vēlēšanu iecirkņa var dzirdēt abas puses - gan tos, kuri „pret” atdalīšanos no Spānijas, gan tos, kuri ir par neatkarību.
Šīs ir ārkārtas vēlēšanas, kurās Katalonijas vēlētāji izraugās jaunu parlamentu, bet pilnīgi skaidrs, ka tas arī ir neoficiāls referendums, jo nevis ekonomika un sociālās problēmas, kā daždien vēlēšanās, bet tieši neatkarības jautājums ir pirmais un vissvarīgākais un cilvēki līdz ar to balso par tiem politiskajiem spēkiem, kuri sola vienu vai otru virzienu. Ja parlamentā vairākumā būs neatkarības piekritēji, tad viņi sola, ka neatgriezeniski virzīs uz priekšu neatkarības procesu.
Pēdējās dienās, protams, visas prognozes medijos bija liegtas, bet patlaban biežāk apspriestais scenārijs, kuru min kā vienu no ticamākajiem, ir, ka neatkarības piekritēju blokam „Kopā par jā!”, kurā ir apvienojušies vairāki spēki un arī prezidenta Artūra Masa vadītā konservatīvā Demokrātiskās konverģences partija, galu galā varētu pietrūkt balsu, lai izcīnītu absolūto vairākumu parlamentā, taču šis nacionālistu bloks varētu apvienoties ar nelielo kreiso ekstrēmistu partiju „Tautas vienotības kandidāti” jeb (CUP), kas arī vēlas Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.
Taču Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers un arī vairāku Eiropas valstu vadītāji ir pateikuši, ka tad, ja Katalonija vienpusēji pasludinās neatkarību un atdalīsies no Spānijas, tai būs jāizstājas no Eiropas Savienības un arī būs ļoti grūti ar Katalonijas kā neatkarīgas valsts atzīšanas procesu.
Katalonijas galvaspilsētā Barselonā to zina un dzird, bet neatkarības piekritēji saka, ka ir pārliecināti, ka visa atslēga ir diskusijās, ka atdalīšanās no Spānijas nenotiks vienas nakts laikā, bet viņi runās ar Madridi un galu galā no Eiropas Savienības (ES) nemaz neesot tik viegli izstāties, un, ja arī tomēr Katalonijai nāksies vēlreiz lūgt iestāšanos, tad tas būšot viegli, jo Katalonija kopā ar Spāniju jau teju 30 gadu ir ES sastāvdaļa un atbilst absolūti visām prasībām.
Kaut arī sabiedrībā valda ļoti atšķirīgi viedokļi, var sagaidīt, ka šīs vēlēšanas noritēs mierīgi un civilizēti.
To uzsver arī paši katalonieši, ka viņi nevēlas konfliktus un ka viņiem nav nekas pret spāņiem, bet gan pret Spānijas politisko eliti.
Piemēram, Katalonijā ir tāda tradīcija, ka parlamenta vēlēšanu dienā visas galvenās avīzes publicē fotogrāfiju ar pilnīgi visiem kandidātiem, un viņi draudzīgi dodas uz tām vietām, kuras avīžu fotogrāfi izvēlas, pozē, sveicinās un izturas absolūti normāli un profesionāli, bez naida.
