Spānijas premjerministra Mariano Rahoja pārstāvētā Tautas partija vēlēšanās guva uzvaru 12 reģionos no 13 un valsts mērogā ieguva visvairāk balsu salīdzinājumā ar citām partijām. Taču tā zaudēja savu absolūto vairākumu, un kopumā tās atbalstītāju skaits, ja salīdzina ar iepriekšējām vēlēšanām 2011.gadā, sarucis no 37% līdz 27%.
Šogad vēlētāji deva priekšroku centriskajai partijai "Pilsoņi" un kreiso ekstrēmistu partijai "Mēs varam", kas cēlusies no tā dēvētās “sašutušo” protesta kustības. Tā Spāniju pārņēma pirms četriem gadiem, paužot iedzīvotāju neapmierinātību ar bezdarbu, korupciju un taupības politiku.
„Spānijas politiskā panorāma ir iegājusi jaunā fāzē,” pirmdien rakstīja spāņu laikraksts „El Mundo”. „Reģionālo un vietējo vēlēšanu rezultāti apstiprina politiskā apvērsuma sākumu, ko iezīmē [valdošās] „Tautas partijas” hegemonijas zaudējums,” vērtē cits izdevums „El Pais.” „Radikālas izmaiņas,” „spēcīgs signāls” ir starp vārdu salikumiem, ko šodien lietoja Spānijas prese, komentējot svētdien notikušās reģionālās un pašvaldību vēlēšanas.
Kaut tajās kopumā uzvaru svinēja premjerministra Mariano Rahoja vadītā konservatīvā „Tautas partija”, tā ir zaudējusi vairākumus reģionos.
Abi galveni politiskie spēki Spānijā - „Tautas partija” un opozīcijā esošie sociālisti - ir pārmaiņus vadījuši valsti gandrīz 40 gadus. Taču tagad daudzviet reģionos tām nāksies mēģināt veidot koalīcijas ar mazākām partijām.
Šajās vēlēšanās abas partijas kopumā ieguva 52% vēlētāju balsu, kas ir krietni mazāk nekā pirms četriem gadiem, kad tie bija 65%.
Liela daļa to, kas novērsušās no tradicionālajām partijām, balsoja par diviem jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas dzimuši no krīzes un bargas taupības gados radušās protestu kustības „Indignados” jeb „Sašutušie”. Tās ir centriski labējā partija „Ciudadanos” [siudadanos] jeb „Pilsoņi”, kā arī galēji kreisā partija „Podemos”, kas šajās vēlēšanās apvienojās ar vairākām vietēja mēroga partijām . „Podemos” ir tagad Grieķijā valdošās galēji kreiso partijas „Syriza” sabiedrotā.
Bezdarba un bargas taupības māktajā valstī abu partiju līderi solījuši īpaši cīnīties pret korupciju.
Visuzskatamāk jauno partiju panākumi redzami divās lielākajās Spānijas pilsētās - Madridē un Barselonā. Galvaspilsētā Madridē pēdējos 20 gadus valdījuši konservatīvie. Bet tagad mēra krēslā varētu sēsties 71 gadu vecā bijusī tiesnese Manuela Karmena, kas pārstāv galēji kreisās partijas „Podemos” atbalstīto kustību „Ahora Madrid”. Viņa saņēmusi otro lielāko balsu skaitu un varētu izveidot koalīciju ar sociālistiem, kas ierindojušies trešajā vietā.
Barselonā uzvarējusi „Podemos” atbalstītā kandidāte Ada Kulava. Viņa kļuva pazīstama kā aktīviste, kas iestājās pret nabadzīgu cilvēku izlikšanu no mājokļiem, jo viņi nevarēja nomaksāt hipotekāros kredītus pēc tam, kad Spānijā uzsprāga nekustamo īpašumu burbulis.
Svētdienas balsojuma rezultāti ir brīdinājuma zvans abām vadošajām partijām pirms rudenī paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Spānijā koalīcijas valdība nav ierasta parādība, konservatīvie un sociālisti valsti pārmaiņus vadījuši kopš septiņdesmitajiem gadiem. Tomēr, kaut valstī ekonomiskā recesija ir beigusies, Spānijā ir otrs augstākais bezdarbs aiz Grieķijas - 23%. Iedzīvotāju neapmierinātību ar vadošajām partijām radījuši arī bargie taupības pasākumi un politiskās korupcijas skandāli.
