Vēl pirms trijiem mēnešiem Polijas prezidenta Broņislava Komorovska darbību pozitīvi vērtēja trīs ceturtdaļas iedzīvotāju un viņa uzvara gaidāmajās prezidenta vēlēšanās nevienam īpašas šaubas neradīja. Tieši tāpēc viņa zaudējums vēlēšanu pirmajā kārtā daudziem ir izrādījusies patiesa sensācija.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka balsošanas pirmajā kārtā opozīcijā esošās partijas „Likums un taisnīgums” kandidāts Andžejs Duda ir ieguvis 34,5% balsu, bet par Broņislavu Komorovski balsojuši vien 33,1% vēlētāju. Trešajā vietā ar 20% balsu ierindojies neatkarīgais kandidāts Pavels Kukizs. Balsu skaitīšana joprojām turpinās, un oficiālos rezultātus vēlēšanu komisija sola vien vakarpusē.
Jau neilgi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Broņislavs Komorovskis izteicies, ka vara ir saņēmusi ļoti nopietnu signālu. Savukārt šodien viņš paziņojis par nepieciešamību veikt izmaiņas pašreizējā vēlēšanu sistēmā.
„Mums ir jāmācās no vakardienas balsojuma. Ir jāklausās savos vēlētājos. Atbalstu Pavelam Kukizam es uztveru kā aicinājumu uz referendumu. Līdz ar to es gatavojos ierosināt referendumu par vienmandāta vēlēšanu apgabaliem, izmaiņām vēlēšanu likumā un aicināšu likvidēt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Šajā referendumā es vēlos lūgt poļu vēlētājiem paust savu viedokli par izmaiņām pašreizējā politiskajā sistēmā, lai stiprinātu pilsoņu pozīcijas attiecībā pret valsti,” pauda Komorovskis.
Kā paziņojis Broņislavs Komorovskis, šāds likumprojekts esot bijis sagatavots jau iepriekš, taču, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību, par tiem plānots paziņot tieši tagad. Saskaņā ar Polijas konstitūciju, prezidents drīkst izsludināt referendumu par valstiski svarīgiem jautājumiem, saņemot Senāta piekrišanu. Senātam šāds ierosinājums jāizskata divu nedēļu laikā.
Kā savā komentārā izdevumam „Gazeta Wyborcza” norāda Pavels Vronskis, Komorovska zaudējums varētu būt izskaidrojams tieši ar vēlētāju zemo aktivitāti – tā nav sasniegusi pat 50%. Šādos apstākļos, līdzīgi kā, piemēram, Grieķijā, labus rezultātus uzrāda radikāli noskaņoti spēki. Daudzas no politiskajām partijām, izvirzot savus kandidātus, apgalvoja, ka pašreizējā vara ir cietusi neveiksmi. Vairums no šiem kandidātiem apgalvoja, ka Polija ir okupēta – tā atrodas Eiropas Savienības, ebreju vai kādas partijas kontrolē un ir nepieciešams atgūt brīvību. Vronskis norāda, ka šādus protestus atbalsta arī Demokrātiskā kreiso alianse un Polijas Tautas partija, kas faktiski ir izveidojušas pašreizējo politisko sistēmu. Komentētājs atzīst, ka Broņislavs Komorovskis savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija zaudējis saikni ar vēlētājiem un, esot pārliecināts par savu uzvaru, nebija pat īsti aizdomājies, kas notiks, ja viņš tiks amatā pārvēlēts.
Runājot par Andžeja Dudas uzvaru vēlēšanu pirmajā kārtā, Batorija centra analītiķis Aleksandrs Smolars norāda, ka viņa panākumi vairāk saistāmi ar Komorovska neveiksmēm, piemēram, atteikšanos piedalīties debatēs. No otras puses, Komorovskis lielu uzmanību bija pievērsis aizsardzības jautājumiem, īpaši Ukrainas konflikta dēļ. Taču pēc Minskas vienošanos noslēgšanas un situācijas relatīvas stabilizēšanās šis jautājums esot zaudējis savu aktualitāti. Poļu prese arī min, ka Andžeja Dudas uzvaru iespējams skaidrot arī ar to, ka viņš nav „Likuma un taisnīguma” līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš pazīstams ar visai asiem un pretrunīgiem izteikumiem. Aleksandrs Smolars pauž viedokli, ka Andžeja Dodas panākums liek domāt par to, ka pašreizējie „Likuma un taisnīguma” līderi sāk noiet no politiskās skatuves, dodot vietu demokrātiskāk noskaņotiem spēkiem.
Visticamāk, ka 24. maijā gaidāmā otrā balsošanas kārta izvērtīsies ļoti spraiga un tās iznākumu prognozēt nav iespējams. Kā izdevumam „Dziennik Warszawski” uzsver Polijas Sabiedrisko lietu institūta prezidents Jaceks Kuharčuks, viss būs atkarīgs, kā prezidenta amata kandidātiem izdosies mobilizēt gan savu, gan trešās vietas ieguvēja Pavela Kukiza elektorātu.
Visticamāk, ka Komorovskis un viņa pārstāvētā „Pilsoniskā platforma” darīs visu iespējamo, lai apelētu pie iedzīvotāju patriotisma, neļaujot nodot varu partijas „Likums un taisnīgums” rokās. Tieši 24. maija balsojums būs spēcīgs signāls arī par to, kā varētu izvērsties rudenī gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Galu galā partijai „Likums un taisnīgums” pēc 10 gadu pārtraukuma ir ļoti reālas iespējas atkal iegūt gan prezidenta, gan premjerministra posteņus.
