Toreizējais Seima maršals Komorovskis kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju, bet tajā paša gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās viņš tika ievēlēts augstajā amatā. Prezidents norādīja, ka pēc Smoļenskas traģēdijas poļus bija pārņēmušās spēcīgas emocijas, taču valdība un prezidents spēja ātri stabilizēt situāciju, ieceļot jaunus armijas komandierus un citus svarīgu valsts institūciju vadītājus.
"Es piedāvāju sadarboties visiem politiskajiem spēkiem. Lai arī ne visi šo piedāvājumu pieņēma, tomēr mēs sasniedzām daudz īpaši drošības un aizsardzības jomā. Mēs stiprinājām NATO austrumu flangu un nodrošinājām izdevumus armijai divu procentu apmērā no IKP. Mums ir jāturpina stiprināt drošība, jo atrodamies augsta riska reģionā nestabilā pasaulē," teica Komorovskis.
Aizejošais prezidents novēlēja savam pēctecim no eiroskeptiskās partijas – “Likums un taisnīgums” - turpināt rūpēties par drošību un būt gatavam kompromisiem.
Savukārt Duda norādīja, ka ir pateicīgs saviem priekšgājējiem, taču īpaši savam partijas biedram, aviokatastrofā bojā gājušajam prezidentam - Leham Kačiņskim. Duda arī solīja pildīt savus pirms vēlēšanām dotos solījumus - samazināt pensionēšanās vecumu un palielināt kvotas atbrīvošanai no nodokļiem. Lai arī šie jautājumi nav valsts galvas kompetencē, rudenī parlamenta vēlēšanās labas izredzes ir Dudas pārstāvētai partijai “Likums un taisnīgums”. Pēc astoņu gadu pārtraukuma tās rīcībā atkal varētu nonākt gan prezidenta, gan premjera postenis, jo Komorovskim tuvā liberālā partija – “Pilsoniskā platforma”, ko vada pašreizējā premjere Eva Kopača, varētu zaudēt rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Dudas pārstāvētā partija iepriekš izcēlusies ar lielāku opozīciju Briselei, taču eksperti norāda, ka drošības jautājumos tā turpinās līdzšinējo kursu un nemeklēs draudzību ar Krieviju.
