Francijas galēji labējā spēka „Nacionāla Fronte” līdere, Francijas prezidenta amata kandidāte un Eiropas Parlamenta deputāte Marina Lepēna Eiropas Parlamentam parādā ir prāvu summu – 300 000 eiro.
Šo summu Parlaments vēlas atgūt, uzskatot, ka nauda ir izlietota pret likumu, Lepēnai uzturot partijas biroju Parīzē un izlietojot to biroja vadītājas un politiķes tuvas draudzenes Katerīnas Grisetes algai.
Tas būtu pieņemami, ja Grisete būtu strādājusi Briselē un Strasbūrā, kur kā deputāte uzturas arī Lepēna, taču biroja vadītāja lielāko daļu laika ir vadījusi birojā Parīzē. Ik mēnesi Eiropas Parlamenta deputāti saņem vairāk nekā 20 000 eiro kabineta darbinieku un asistentu algošanai, taču šo naudu nedrīkst izlietot politiskajām kampaņām un birojiem pašmājās, ko Lepēna nav ievērojusi.
Ja politiķe atsacīsies naudu atdot, Parlaments sola atņemt pusi viņas ikmēneša algas, kas ir 7 000 eiro liela, un kompensācijas. Lepēna ir pavēstījusi, ka pat negrasās naudu atmaksāt un jūtas, ka viņas pašas ģimene, šajā gadījumā Eiropas Parlaments, grasās viņu iznīcināt. Viņa esot vērsusies tiesā un rīkošoties tikai un vienīgi pēc tiesas lēmuma.
Lepēna norādījusi, ka viss šis skandāls ir tikai un vienīgi viņas politisko oponentu rosināts.
Šim strīdam pievienojušās arī ziņas medijos, ka gan Lepēnas, gan otra Francijas prezidenta kandidāta Fransuā Fijona vārds vīd „WikiLeaks” dokumentos, kur ir bagātīga informācija par viņu finanšu mahinācijām. Francijas prokuratūra ir sākusi izmeklēšanu.
Patlaban, ekspertu vērtējumā, tieši šie abi politiķi būs reālākie kandidāti uz pašas pēdējās prezidenta vēlēšanu līnijas.
Vēlēšanas Francijā būs 23. aprīlī, un, to otrā kārta, ja neviens no kandidātiem nebūs guvis pārliecinošu atbalstu, notiks 7.maijā.
Marina Lepēna un Fijons patlaban tiek uzskatīti arī par prokrieviskiem politiķiem, kuri simpatizē Krievijas prezidenta Vladimira Putina varai. Lepēna nav arī slēpusi, ka labprāt pieņemt finansējumu no Maskavas prezidenta kampaņas izvēršanai, jo Francijas bankas un fondi viņai to liedzot.
Fakts, ka Marina Lepēna, būdama pret Eiropas Savienību asi noskaņota politiķe, vēlas Francijas aiziešanu no bloka, tajā pašā laikā ir Eiropas Parlamenta deputāte un ik mēnesi saņem vairākus tūkstošus eiro lielu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātāju sarūpētu algu un dāsnas kompensācijas, ir izraisījis daudzu neizpratni un jautājumus, taču kā demokrātiski ievēlētai politiķe, viņai ir tiesības atrasties Eiropas Savienības institūcijā.
Lepēna, gan nav vienīgā deputāte, kas ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta finansējuma noteikumus, taču lielākoties politiķi nav strīdējušies un naudu, kas izlietota pret nosacījumiem, bez lielām iebildēm ir atmaksājuši.
