"Tas palīdzētu mums veidot kopīgu ārpolitiku un drošības politiku un kopīgi uzņemties atbildību par notikumiem pasaulē," viņš sacījis izdevumam "Welt am Sonntag", vienlaikus uzsverot, ka šāda armija nekonkurētu ar NATO.
Pēc Junkera teiktā, tāds solis arī nenozīmētu, ka šī armija tūdaļ jāliek lietā, bet tādējādi Eiropa nopietni apliecinātu Krievijai gatavību aizstāvēt savas vērtības un vienlaikus parādītu visai pasaulei, ka starp ES valstīm nekad nebūs kara.
Kopīgi ES bruņotie spēki arī ļautu efektīvāk izmantot līdzekļus aizsardzības izdevumiem un sekmētu ciešāku dalībvalstu integrāciju, viņš piebildis.
Iespējams, ka Junkera ierosinājums varētu nepatikt Lielbritānijai, kas neatbalsta dziļāku bloka integrāciju, bet tas jau radis atbalstu Vācijā.
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena pagājušajā mēnesī izteica cerību, ka ja ne viņas bērni, tad mazbērni "pieredzēs Eiropas Savienotās Valstis ar savu armiju".
Bundestāga ārlietu komitejas vadītājs Norberts Rētgens savukārt norādījis, ka kopīga ES armija "ir Eiropas vīzija, kurai ir pienācis laiks", raksta "Welt am Sonntag".
Izdevums arī norāda, ka bijušais NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana pirmdien Briselē publiskos ziņojumu "Ciešāka savienība Eiropas aizsardzībā", aicinot izstrādāt jaunu Eiropas drošības stratēģiju, kas paredzētu arī militāras iejaukšanās iespēju ārpus ES robežām.
