12.aprīlī bruņoti prokrieviski noskaņoti grupējumi sagrābuši administratīvās ēkas sešās Austrumukrainas pilsētās, labi koordinētā un profesionāli izpildītā operācijā. Daudziem no viņiem bija bruņu vestes, uniformas bez atpazīšanas zīmēm un Krievijā ražoti ieroči. Viņi pacēluši Krievijas karogus virs sagrābtajām ēkām un pieprasījuši referenduma rīkošanu par pievienošanos Krievijai, teikts ASV Valsts departamenta paziņojumā.
Valsts departaments atzīmē, ka administratīvo ēku sagrābšanai Luganskā, Harkovā un Doņeckā bija daudz kopīgu iezīmju ar februāra notikumiem Krimā, kas noveda pie faktiskas Krievijas nelegālas militāras intervences un pussalas aneksijas. Krimā labi organizēti, labi ekipēti un profesionāli spēki Krievijas uniformās bez atpazīšanas zīmēm sākumā pārņēma savā kontrolē valdības ēkas un drošības infrastruktūru, bet vēlāk viņus aizvietoja Krievijas armija, atgādina ASV.
Valsts departaments skaidro, ka uz iepriekš sagatavotu operāciju sešās Austrumukrainas pilsētās norāda tas, ka administratīvo ēku sagrābšana tajās notika vienlaicīgi, bet dažās pilsētās šādi mēģinājumi izgāzās. Atšķirībā no sabiedrības protestiem, šīs operācijas raksturo taktiska plānošana, ieroču sagrābšana ieņemtajās ēkās, vietējo varas pārstāvju vardarbīga gāšana, ātra barikāžu un ceļu kontrolposteņu parādīšanās. Slavjanskā militārie grupējumi ierīko kontrolposteņus apkārt ieņemtajām ēkām.
Turklāt Ukrainas valdība ziņo par Krievijas spiegu darbību Ukrainas teritorijā, un tas viss noraida Krievijas apgalvojumus, ka Ukraina ir uz pilsoņu kara sliekšņa. ASV arī uzsver, ka neatkarīgajiem medijiem liegta pieeja notikumu atspoguļošanai Austrumukrainā, to atspoguļo tikai prokrieviskie mediji.
12.aprīļa notikumi liek domāt, ka Austrumukrainā tiek pielietota tāda pati taktika kā Krimā, lai veicinātu separātismu, grautu Ukrainas suverenitāti un paplašinātu kontroli pār kaimiņvalsti pretēji Krievijas starptautiskajām saistībām.
Pirmdien no rīta ir beidzies termiņš, līdz kuram Ukrainas austrumos protestējošajiem prokrieviskajiem separātistiem tika pieprasīts nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās administratīvās ēkas. Ja šāda prasība tiks izpildīta, separātisti netiks pakļauti kriminālvajāšanai, ja nē - tiks izvērsta plaša pretterorisma operācija, iesaistot arī armiju.
ANO Drošības padomē Krievija paliek viena
Situācija Ukrainas austrumos pagājušajā naktī tika skatīta arī ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē. Tajā Rietumvalstis notikumu saasināšanā vainoja Krieviju, bet Maskava atbildēja ar prasību Rietumiem iesaistīties iespējamā kara novēršanā.
ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmes, turklāt vēl svētdienas vakarā, nav nemaz tik ierasta lieta. Taču par spīti tam šoreiz Ukrainai veltītā sanāksme notika tieši svētdienas vakarā. Lai cik tas dīvaini neliktos, tās iniciatori bija Krievija, kas paudusi bažas par pieaugošo saspīlējumu Ukrainas austrumos, kā arī par Ukrainas vadības izsludināto pretterorisma operāciju, kas apdraudot gan drošību, gan stabilitāti reģionā.
Krievijas pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins sanāksmes laikā norādījis, ka Rietumi nevēlas redzēt Ukrainas austrumos notiekošā patiesos iemeslus, visur meklējot Maskavas "pirkstu". Pēc Čukrina vārdiem, šāda prakse ir jāpārtrauc.
„Pietiek izplatīt nepatiesas ziņas par to, ka mēs esam sapulcējuši karaspēka armādas pie Ukrainas robežas, kas dažu stundu laikā esot gatavas aiziet pat līdz Lamanšam, ka mēs esam iesūtījuši aģentu pulkus, kas koordinē protestējošo ukraiņu darbības. Ir laiks saprast, ka Ukrainas dienvidaustrumos tauta ir dziļi satraukta par savu nākotni. Viņi nevēlas, lai kāds, īpaši nacionālradikāļi, uzspiestu viņiem savu gribu,” klāstīja Krievijas pārstāvis.
Čurkins asi kritizējis Ukrainas varas iestāžu lēmumu pielietot spēku pret protestētājiem, norādot, ka šāda rīcība varētu apdraudēt 17.aprīlī Ženēvā plānotās Krievijas, ASV, Eiropas Savienības sarunas. Krievijas puse arī pieprasījusi, lai Starptautiskā sabiedrība pieprasītu no Rietumu atbalstītajiem Maidana ielikteņiem, lai tie pārtrauc karu paši ar savu tautu.
Krievijas nostāju kritizējis Ukrainas pārstāvis Apvienotajās Nācijās Jurijs Sergejevs, kurš uzsvēris, ka Krievija faktiski atbalsta teroristus, kas darbojas Ukrainā un ANO Drošības padomei ir jāietekmē tās rīcība. Turklāt Sergejevs īpaši aizrādījis Krievijai, ka ir nepareizi salīdzināt notikumus Maidanā un notiekošo Ukrainas dienvidaustrumos.
„Jūs salīdzinājāt situāciju decembrī un janvārī ar pašreizējo situāciju. Atcerēsimies, ka toreiz tauta iestājās pret bandītisko varu, bet šeit bandīti iestājas pret tautu. Ir taču starpība. Mēs nevaram mierīgi noskatīties uz to, kā daži simti separātistu tur bailēs daudzus tūkstošus pilsētu iedzīvotāju,” pauda Sergejevs.
Sergejevs arī īpaši norādījis, ka šis nav karš starp ukraiņiem, bet gan mākslīgi radīta konfrontācija, kuras mērķis ir vājināt un sagraut Ukrainu. Uz šādām apsūdzībām Vitālijs Čurkins gan atbildējis visai ciniski, norādot, ka Ukrainas valdība pārāk viegli savu tautu sauc par bandītiem, uzdodot arī jautājumu, vai tiešām iedzīvotāji nav spējīgi vienkārši protestēt, neprasot padomus Krievijai.
Sanāksmes noslēgumā Krievijas delegācijas vadītājs paudis cerību, ka Maskavas pozīcija tiks sadzirdēta. Taču Drošības padomē Krievijas pozīciju neatbalstīja neviena valsts. Lietuva, ASV, Francija, Lielbritānija un Austrālija asi nosodīja Krievijas pozīciju un aicināja uz situācijas deeskalāciju, kā arī sarunu uzsākšanu. Francijas pārstāvis Žerārs Aro savukārt norādījis, ka Krievija turpina notiekošo saukt par izmisušu un neapmierinātu pilsoņu protestiem, it kā internets vispār neeksistētu.
Sagaidāms, ka Amerikas Savienotās Valstis jau līdz otrdienai varētu ieviest pret Krieviju jaunas sankcijas, jo darbības Ukrainas austrumos tiek vērtētas kā krievu spēku iebrukums pēc Krimas scenārija. Amerikāņu diplomāti gan atzīst, ka ar Eiropas sabiedrotajiem pagaidām nespēj panākt vienošanos par to, kā tieši sodīt Vladimira Putina režīmu. Iespējams, lielāka skaidrība gaidāma pēc pirmdien plānotajām Eiropas Savienības ārlietu ministru sarunām, kurās dominējošais būs tieši Ukrainas jautājums.
Pašā Ukrainā tikmēr varas iestādes paziņojušas, ka ārkārtas stāvoklis Ukrainas austrumos pagaidām izsludināts netiks, jo tas nozīmētu priekšvēlēšanu kampaņas pārtraukšanu nemierīgajā teritorijā un tas liktu apšaubīt vēlēšanu likumību. Savukārt Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs izteicies, ka 25.maija vēlēšanu laikā varētu rīkot arī visas Ukrainas referendumu par turpmāko Ukrainas valsts iekārtu. Turčinovs paudis pārliecību, ka par spīti separātistu centieniem, pārliecinošs vairākums ukraiņu tomēr nobalsotu par vienotas un nedalāmas Ukrainas saglabāšanu, nevis federalizāciju.
Jau ziņots, ka jaunais saspīlējuma vilnis Ukrainā, kuras autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija, sācies aprīļa sākumā, kad Harkovā, Doņeckā un Luganskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu.
