Bārbeles folkloras kopas meitām un sievām mugurā Zemgali raksturojošie rozīšu brunči, jo sava tautas tērpa pagastam neesot. Folkloras kopas vadītāja tagad gan var lepoties ar pavisam neierastu brunci - votu jeb krieviņu tautas tērpu, ko ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu un plānošanas reģiona atbalstu rekonstruējusi biedrība ''Zemgales mantojums''.
"Tā kā es iesaistījos folkloras kopā, tad loģiski radās jautājums, ka vajadzīgi tērpi savi, un tad tā pamazām, pamazām doma tāda radās," stāsta projekta vadītāja Dace Žuromska.
Seno tērpu veido garš krekls, kam pa virsu ir aplikti svārki, kas turas uz vienas lencītes un jostas. Par to, vai dāma precēta vai neprecēta, liecinājis šķēlums labajā vai kreisajā pusē, bet galvas rota visām bija sapans.
"Tik ļoti smalki izrakstīta, izausta, iekšā ir ļoti daudz ugunskrustu, kas redzami tikai noteiktā lenķī, kad paskatās pret gaismu," stāsta folkloras kopas ''Tīrums'' vadītāja Irita Vimba.
Pie šāda tērpa tiek valkātas pusgarās zeķes, kuras nemaz nav bijis tik viegli izadīt pat pieredzējušai adītājai. "Atšķirība ir tā, ka viņi ir adījuši ornamentu atsevišķi no apakšas uz augšu, augšā nobeiguši un pēc tam likuši uz leju adīt visu pārējo zeķi. Tad, kad zeķe nodila, ornamentu noārdīja un pieadīja klāt nākamās zeķes," skaidro adītāja Velta Brazauska.
Vēstures liecības vēsta, ka voti ir somugru tauta, ko 15.gadsimtā pēc iebrukuma Novgorodas zemēs Livonijas ordeņa mestrs deportēja uz Zemgali Bauskas pils celtniecībai. Par krieviņiem viņus iesaukuši vietējie, jo viņi runājuši igauņu valodā, bet nākuši no Krievzemes.
