Latvijas Nacionālais kultūras centrs tālākizglītības kursus „Folkloras skola” izveidoja 90.gados. Sākotnēji tie bija domāti folkloras ansambļu vadītājiem, lai palīdzētu viņiem pilnveidoties. Cilvēku interese bija liela, un gadu gaitā gluži organiski izveidojās, ka Folkloras skolā sāka mācīties daudz plašāks interesentu loks.
„Šobrīd gandrīz puse ir visdažādāko specialitāšu interesenti – tur ir grāmatveži, ainavu arhitekti, gan arī pat cilvēki, kuri nedzīvo Latvijā, bet brauc mācīties no Beļģijas, Norvēģijas un Luksemburgas. Arī viņi izbrīvē šo nedēļu, lai laiku pavadītu brīnišķīgā sabiedrībā ar izciliem lektoriem,” stāsta LNKC folkloras eksperte Gita Lancere.
Lektoru vidū ir Ilga Reizniece, pie kuras var apgūt latviešu tautas rotaļas, Zane Šmite, kura māca tradicionālo dziedāšanu, Valdis Muktupāvels, kurš skolo kokles spēlē, un daudzi citi.
Gadu gaitā paplašinājusies arī piedāvātā programma - līdzās tradicionālajai kultūrai var iegūt zināšanas arī arheoloģijā, antropoloģijā un filozofijā, lektoru vidū ir dažādu augstskolu mācībspēki, kā arī speciālisti no Dabas muzeja, Vēstures muzeja un pat Anatomikuma.
„Un tādēļ mūsu nodarbības notiek arī, piemēram, Anatomikumā, kur mēs varam apskatīt, kā tad ir veidojusies Latvijas nācija anatomiski. Dabas muzejā mums ir bijušas interesantas lekcijas par Latvijas senvēsturi, mēs esam braukuši ar vēsturnieku Juri Urtānu pa pilskalniem gar Daugavu,” turpina Lancere.
Viens no lektoriem ir arī LNKC mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs, viņa tēma ir tautas instrumentālā muzicēšana, kas arī, izrādās, kļūst aizvien populārāka.
„Ja mūsu folkloras izzināšanas sākuma periodā akcents vairāk bija tieši uz dziesmām un tekstiem, tad tagad ļoti paspilgtinās interese par šīm autentiskajām instrumentu spēles tradīcijām," stāsta Pumpurs. "Folkloras skolā es runāju par to, kā tā tradīcija, kas ir saglabājusies, saskaras ar to, ko mēs darām un redzam šodien."
Kristīne Rotbaha Folkloras skolā mācījās pirms trim gadiem un iegūtās zināšanas uzskata par ļoti vērtīgu bagāžu. Viņas pirmā izglītība ir juriste, bet šobrīd viņa studē doktorantūrā folkloras jomā un, pateicoties Folkloras skolai, piepildījusi kādu savu sapni
„Praktisko uzdevumu laikā bija iespēja apmeklēt folkloras kopu nodarbību, un toreiz tā bija tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas”. Viens no lielākajiem ieguvumiem bija, ka es iepazinos ar vadītāju Ivetu Tāli, un tas mani mudināja sākt darboties grupā „Saucējas”. Tas patiesībā bija viens no mana sapņa piepildījumiem,” atklāj Kristīne Rotbaha.
Pieaugošā interese par Folkloras skolu ir tikai viens no katalizatoriem, kas liecina, ka cilvēku interese par savām saknēm, savu identitāti Latvijā arvien palielinās. Ilmārs Pumpurs to raksturo kā sava veida protesta formu totālajai globalizācijai.
"Šis jaunais folkloras vilnis saistās ar to, ka tas veido modernās dzīves stilu, jo tie galvenokārt ir jauni cilvēki, kas ar to aizraujas, izglītoti cilvēki, kuriem ir ļoti svarīgi arī šo folkloras aspektu dabūt. Tas pieder pie modernā dzīves stila. Tas vairs nav tā, ka, ja tu esi folklorists, tad tu droši vien staigā pastalās un ēd kāpostu lapas, bet šobrīd tas tiešām ir stilīgi – apzināties, kas tu esi, un nacionālo elementu lietot nevis kā suvenīru, bet savas identitātes daļu,” skaidro eksperts.
Arī uz Folkloras skolu šogad optimālais cilvēku skaits jau pieteicies. Mācības tajā tiks uzsāktas februāra sākumā, un šogad LNKC organizētā Folkloras skola notiks jau 13.reizi.
