Kultūra / Mūzika
"Radio NABA" topā 2024. gads atnesis virkni jaunumu. Vietējās mūzikas topu papildina jauni veikumi no "L1L", "Mēles galā", "Nometne" un "VAAKS/VAKUUMS". Ārzemju mūzikas topā svaigākie singli no "corn wave", "Ducks Ltd.", "Sprint", "Slift", "Sleater-Kinney", "Youth Lagoon", Winona Oak un "Goldfader".
"Es, man liekas, esmu izklausījusies kaut kādu savu [mūzikas] devu, un laikam man vairs nelien iekšā. Mūziku es klausos, kad man kaut kas ir jāizdara tajā. Tas man rada prieku tādā ziņā, ka es varu sakoncentrēties un dzirdēt nianses," intervijā Latvijas Radio 6 – "Naba" radījumā "Gana aktuāli!" teic Anete Stuce – projekta "Dominique Dumont" viena no veidotājām, kā arī kādreizējā grupas "Rīgas modes" un "100 baltas dvēseles" dalībniece, kura šobrīd pasniedz franču valodu balerīnām.
Reperis Prusax savā paaudzē ir viens no zināmākajiem. Pēdējos gadus viņš muzikālajā solodarbībā ir bijis klusāks, jo izmēģinājis blakus lietas – filmējies seriālā, piedalījies pārgājienā uz polāro loku – par to un ne tikai stāsta Prusax jaunais singls "Sidequest", kas ir topošā albuma vēstnesis.
Kad 1884. gada janvārī Rīgas Domā tika svinīgi atklātas jaunās ērģeles, tās pieņēma pieaicinātie eksperti no Eiropas. Skanēja speciāli šim notikumam komponētais Lista skaņdarbs "Lai Dievu visi teic", un koncerta apmeklētāja biļetes cena svārstījās no 60 kapeikām līdz vienam rublim. Un tas neapšaubāmi bija notikums ne tikai Rīgas muzikālajai sabiedrībai. Šogad ērģeles svin savu 140. dzimšanas dienu un 28. janvārī aicina pie sevis ciemos.
Jau sākuši skanēt koncertzāles "Latvija" piektās jubilejas sezonas ieskaņas koncerti, un Ventspilī sestdienas, 27. janvāra, vakarā Liepājas Simfoniskais orķestris viesdiriģenta Murata Cema Orhana vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju. Vienlaikus izskanēs arī veltījums pašam Bēthovenam – skaņdarbs "Absence", ko radījis Magnuss Lindbergs. Jubilejas koncertā būs iespēja dzirdēt arī sitaminstrumentu virtuozu Guntaru Freibergu, kopā ar orķestri atskaņojot Emanuela Sežurnē Marimbas koncertu.
Mūžībā devusies operdziedātāja, Latvijas Nacionālās operas kādreizējā soliste Rita Zelmane (13.09.1934.–21.01.2024.), vēstīts opernama mājaslapā.
Ķeltu arfa atšķiras no mūsdienu koncertinstrumenta – tā ir mazāka, klēpī turama un tās īpašā atšķirība ir lokveida kolonna. Ķeltu arfa ir svarīgs īru tautas simbols, kuras tēls tiek ļoti bieži izmantots, – Īrijas ģerbonī attēlota zelta arfa ar sudraba stīgām uz zila vairoga.
"Man šķiet, ka veiksmīgas sabiedrības – un igauņi šajā ziņā tiešām ir prasmīgāki – prot vairāk relativizēt, prot vairāk uzklausīt, labāk sarunāties un nokļūt pie tādiem draudzīgākiem risinājumiem, kas ir visiem patīkamāki," salīdzinot Latvijas un Igaunijas dziesmu svētku tradīcijas un arī pašas šo valstu sabiedrības, LTV raidījumā "Kultūrdeva" spriež diriģents Kaspars Putniņš.
"Vienmēr saku, ka tā ir enerģiju apmaiņa. Piemēram, gatavojamies Dziesmu svētkiem. Komponists sarakstījis jaunu dziesmu, kura šķiet ļoti laba, diriģents to aiznes korim un rāda. Neapšaubāmi, ka no sākuma tā enerģija no diriģenta iet visdažādākajos veidos uz kora dziedātāju, lai viņu pārliecinātu, ka tas ir kaut kas labs. Un no sākuma tas nebūt nenotiek viegli! Viss nāk atpakaļ lielajos Dziesmu svētkos, kad stāvi priekšā desmitiem tūkstošu lielajam korim, šiem jaukajiem dziedātājiem, un visa enerģija nāk tev – tu vienkārši vari priecāties, viņi tevi uzlādē!" par to ir pārliecinājies pirmās Kormūzikas balvas par mūža ieguldījumu laureāts Jēkabs Ozoliņš – Dziesmu un deju svētku virsdiriģents un Goda virsdiriģents, ilggadējs Liepājas 1. vidusskolas jauktā kora, vīru kora "Nīca" un jauktā kora "Līva" diriģents, Liepājas pilsētas un novada koru virsdiriģents, Kurzemes dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs un arī komponists. Viņš apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni un saņēmis Goda liepājnieka titulu.
Vai zini, kas ir šlāgeru "Šņāci, Minna", "Dejo, dejo, pagriezies" un "Mazais mērkaķītis" vārdu autore? Ne vairāk, ne mazāk – tā ir Mirdza Ķempe! Viņa bija arī pirmā Latvijas Radio spīkere, karjeru uzsākot nu jau tālajā 1928. gadā. Bet humorspējas Ķempe izkopa jau 1930. gados, tulkojot un pielāgojot ārzemju šlāgeru tekstus skaņuplašu fabrikas "Bellacord" vajadzībām.
Šovasar, 8. jūlijā, "Arēnā Rīga" koncertturnejas "So Happy It Hurts" ietvaros uzstāsies viens no izcilākajiem dzīvās rokmūzikas izpildītājiem Braiens Adamss, informēja rīkotāji.
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notika vairāki pasākumi ar tēmu "Dziesmotā revolūcija". Viens no vērienīgākajiem pasākumiem norisinājās vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēja koncerts "Iet un nākt".
Sestdien, 20. janvārī, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē pirmo reizi tika pasniegta "Kormūzikas balva" – vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Balvas saņēma – Jēkabs Ozoliņš, koris "Kamēr…", diriģents Aigars Meri, īpašvietas izrāde "Visi putni skaisti dzied", koncerts "Citāds citāts. Balsis x Sigma", komponists Jēkabs Bernāts, koris "Pernigele", Rīgas Doma kora skola un albums "Lūcija Garūta. Ābele".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
