Vai cilvēka acis spēj ieraudzīt visu jūru vai okeānu? Lai kā mēs lūkotos, mēs redzētu vien daļu… Un tā tas ir arī ar Rīgas Doma ērģelēm – nav tādas vietas, no kurienes tās būtu redzamas kopumā. Šis piecstāvu mājas augstuma instruments ar 6718 stabulēm jau 140 gadus ir viskrāšņākais un visbagātīgākais instruments visā Eiropā.
"Tas ir unikāls un lielisks romantisma laika meistardarbs, kas nepārspēts vēl līdz šai dienai. Tie noteikti ir arī izmēri, gan šī te ērģeļu prospekta izmēri, kas ir retums – tik krāšņs, liels prospekts, gan arī pati šī te Valkera instrumenta kvalitāte, skanējuma kvalitāte un arī tehniskā kvalitāte," stāsta Rīgas Doma mūzikas direktors, ērģelnieks Aigars Reinis.
Kad 19. gadsimta beigās Domes draudze saprata, ka laiks būvēt jaunas ērģeles, tā vērsās pie vācu ērģeļmeistaru firmas "Valkers" ar mērķi pasūtīt lielākās ērģeles pasaulē, jo draudze esot liela un dievkalpojumos tiekot daudz dziedāts. Bet vai tiešām viss saglabājies vēl no tā laika?
Ērģeļu restaurators Viesturs Ilsums teic:
"Principā viss ir saglabājies 140 gadus! Astoņdesmitajos gados pagājušajā gadsimtā notikusi tāda liela restaurācija, un tad kādas nodilušas lietas ir nomainītas – filči, ādas, kaut kas tāds, kur jau bija paredzēts šis nodilums, bet pārējais viss, jā – tieši tā – 140 gadus vecs!"
Kas visvairāk pārsteidz šajā instrumentā? Viesturs Ilsums atbild: "Viena no tām lietām ir ilgmūžība. Ja paraugās uz atsevišķām detaļām, tās ir trauslas, viņas ir konstruētas tā, lai viņas būtu vieglas, lai šis mehānisms pēc iespējas viegli darbotos. Priekš tā laika, priekš 19. gadsimta ļoti, no tāda inženiera domāšanas, perfekti atstrādāts instruments. Ja mēs iedomātos tādu milzu pulksteni, tad ar to varētu aptuveni salīdzināt šo instrumentu."
Fanātiskam, koordinētam, zinātkāram, ātri reaģējošam – tādam jābūt ērģelniekam. Bet kādas izjūtas rodas, spēlējot šo unikālo instrumentu? Aigars Reinis atzīst: "Studentu gados bija tā lielā bijība un cieņa, kas nav zudusi šodien arī. Ērģeles ir mana balss, ar kuru es muzicēju, un tas, ko šīs ērģeles dod man, tas noteikti ir šīs lielās iespējas dažādi izteikties."
"Tad, kad šo instrumentu ar tvaikoni atveda no Vācijas, no Lībekas ostas līdz Rīgas ostai, un atveda līdz baznīcai, tad bija tā, ka visas detaļas atradās lejā uz grīdas, tās bija izliktas, izvietotas baznīcā un tad 3 dienas rīdzinieki, Rīgas viesi varēja nākt un paskatīties to visu, kamēr tas viss tika samontēts. Ja tam var ticēt, tad pat drīkstēja iepūst kādā no stabulēm," stāsta Viesturs Ilsums.
Šo svētdien, 28. janvārī, Rīgas Doma apmeklētājiem stabulē iepūst gan neizdosies, bet izskanēs vairāki īskoncerti, pēc kuriem ikvienam būs iespēja uzkāpt ērģeļu luktā, satikt ērģeļmeistaru un ielūkoties aiz kādām ikdienā slēgtām ērģeļu mājas durvīm. Rīgas Doma ērģeles aicina ciemos!
