Kultūra / Mūzika
Šī gada "Lielās mūzikas balvas 2023" nominanti kategorijā "Gada koncerts" izceļas ar īpašu grandiozitāti un dramatismu, cits citu pārspējot emocionālā pārdzīvojuma intensitātē.
Ir klāt marts, bet uz koncertiem āra estrādēs vēl kāds laiciņš būs jāpagaida. Ceļvedi mēneša pirmajām dienām piedāvā Kārlis Kazāks.
Grupa "Instrumenti", kas šobrīd strādā pie jaunām dziesmām, šī gada otrajā pusē klausītājiem piedāvās jaunu albumu un, atzīmējot šo faktu, 26. oktobrī rīkos koncertšovu "Arēnā Rīga", informēja grupas pārstāvji.
Grupa "Nielslens Lielsliens" laiž klajā video jaunākajam singlam "Vijciema lāči". Dziesma ir dokumentāls stāsts par savvaļas lāču viesošanos, huligānismu Ziemeļlatvijā pēc patiesiem, aculiecinieku aprakstītiem notikumiem, pavēstījuši mūziķi.
Tas bija komponista Jēkaba Jančevska skaņdarbs "Atsalums", kas latviešu mūzikā ievilka un sagūstīja franču psihoanalītiķi Žilu Delesu-Vēliņu. Dzīve viņu uz Latviju atveda pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika viņš Latvijas komponistu daiļradē iedziļinājies tik pamatīgi kā reti kurš. Turklāt ne tikai kā klausītājs, bet arī kā intervētājs: platformā "YouTube" Žils kopā ar sievu izveidojis projektu "Vienā balsī", kurā intervē latviešu mūziķus ar mērķi popularizēt viņu veikumu pasaulē.
Ar pārņ izdūtū muzykys albumu "Turu Buru" pyrma gondreiž 30 godu Daugovpilī dybynuotuo folklora grupa "Laimas muzykanti" itūgod nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai "Boņuks 2023". Grupys dybynuotuojs i vadeituojs ir muzikis, multiinstrumentalists, folklorists, komponists i aranžātuojs Artūrs Uškāns – cylvāks ar latgalisku dvēseli, kurs latgalīšu tautysdzīsmi ir nūness plotajā pasaulī. Niu jam tūp kūpeigs projekts sadarbeibā ar ukraiņu izceļsmis etnomuzykologi Viktoriju Prituļaku.
20. gadsimta sākumā un arī vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Karls Jērns bija biežs viesis uz Latvijas koncertskatuvēm no Ņujorkas. Viņš bija dziedātājs (tenors), ko kādreiz mēģināja padarīt pat par latvieti – Kārli Jēriņu (!), jo Karls Jērns (Karl Jörn) dzimis Rīgā 1873. gada 5. janvārī (pēc jaunā stila; pēc vecā stila – 1872. gadā).
Sakrālās mūzikas komponistam un mūzikas pedagogam Rihardam Dubram šomēnes aprit sešdesmit gadu. Raidījumā "Kultūrdeva" jubilārs stāsta par to, kāpēc visa mūzika ir garīga un kāpēc jāpriecājas par modernismu, kā arī dalās atmiņās par skolotāju Ādolfu Skulti un to, kādēļ neizdevās pabeigt sava pasniedzēja 10. simfoniju.
Nedēļas nogalē koncertu sērijā "Jūrmala Jazz" Dzintaru koncertzālē kopā ar Latvijas Radio bigbendu uzstājās izcilais zviedru trompetists un arī bigbenda vadītājs Lase Lindgrēns. Programmā "Stinga mūzikas vakars" popmūzikas leģendas Stinga dziesmas un balādes aranžētas džeza noskaņās.
Aizvadītājas nedēļas izskaņā klausītājiem Rīgā un Rēzeknē izskanēja programma "LNSO, Mālera Piektā un Paganīni", kas vienoja (LNSO), diriģentu Tarmo Peltokoski un pianistu Hjong-Ki Džū. Klausītāju pilnu zāli pulcēja gan Latgales vēstniecība "Gors", gan Lielā ģilde, taču publikas vērtējumi koncertam dažādi.
Vai zini, ka Emīlam Dārziņam bija dēls Volfgangs, kurš tādu vārdu dabūja... nav grūti iedomāties, kam par godu. Anšlavs Eglītis jokojot ir teicis: "Volfgangs Dārziņš? Kas tas tāds? Ja jau mēs sakām Volfgangs, tad turpinām: Mocarts. Un, ja sakām Dārziņš, tad domājam: Emīls."
Latvijas džeza vidē dominē sieviešu izpildītāju balsis, taču vīriešu – džeza vokālistu tikpat kā nav. "Džeza vide varētu būt daudz krāsaināka, bagātīgāka un daudzveidīgāka, ja tajā skanētu arī vīriešu balsis," pauda Latvijas Radio 3 raidījuma "Džeza impresijas" vadītāja Anete Ašmane-Vilsone, kas uz sarunu aicināja dziedātāju un pedagoģi Ingu Bērziņu, dziedātāju Daumantu Kalniņu un Ņujorkā dzīvojošo džeza vokālisti Artu Jēkabsoni.
Sestdien, 24. februārī, pulksten 18.30, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā latviešu un ukraiņu dziedātāji un mūziķi apvienojās muzikālā pasākumā, lai paustu Ukrainas tautai savu solidaritāti un atbalstu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
