Kultūra / Literatūra
2022. gada 13. oktobrī trimdas latviešu literātam Linardam Taunam (1922–1963) apritēs 100. gadskārta. Viņš ir viens no dažiem Latvijai piederīgajiem dzejniekiem, kas savos darbos daudz pievērsies pilsētas tēmai, un viņa dzejā pilsēta ir gan ilgu un vientulības, gan mīlestības un tuvības tēls.
Dzejas dienu laikā Liepājā jau 12. gadu notiek rakstnieka Egona Līva piemiņas balvas "Krasta ļaudis" pasniegšanas ceremonija. Šoreiz galvenos laurus plūca Inga Žolude par klasiķa Jāņa Poruka personības atspoguļojumu romānā "Vendenes lotospuķe".
Sestdien, 17. septembrī, pulksten 15.00 "Radio Naba" literatūrai veltītais raidījums "Bron-Hīts" atklās savu 20. sezonu un iepazīstinās ar jaunajām raidījuma vadītājām Mariju Luīzi Meļķi un Loti Vilmu Vītiņu, kas šajā sezonā uzņēmušās raidījuma vadīšanu.
Kas ir dzeja? Dzeja ir tā, kas nav proza. Dzeja ir tas, ko kāds nosaucis par dzeju... Bet kurš dzeju lasa labāk – pats autors vai, piemēram, aktieris? Un vai ar lasījumu dzeju iespējams sabojāt? Bez kā dzejas nevar būt? Par šiem un citiem jautājumiem dzejas mēnesī septembrī Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" režisore Māra Ķimele sarunājas ar dzejniekiem Raimondu Ķirķi, Loti Vilmu Vītiņu un Arti Ostupu.
Ar latgaliski rakstošo autoru dzeju pašu izpildījumā un dziesmām Rēzeknes novada Rogovkā aizvadīts viens no septembrī tradicionālo Dzejas dienu pasākumiem. Latgaliešu dzejas slamā "Rogovkys dzejis voga" par uzvarētāju trijās sacensību kārtās žūrija un skatītāji izraudzīja Mārīti Slišāni no Upītes.
Inga Pizāne, raksturojot sevi, piemin aizraušanos ar kino, fotografēšanu un, protams, pirmajā vietā ir dzejošana. Viņa ir dzejniece, kurai patīk mācīties un ieraudzīt lietu būtību un aktīvi sekot dzīves norisēm. Tagad iznācis Ingas Pizānes trešais dzejas krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm", kas ļauj ieraudzīt dzejas pasaules burvību.
"Tagad identitāte un nacionālisms ir ļoti aktuālas lietas, jo globalizācija mūs visus mazlietiņ – tā kā jūra oļus – padara līdzīgus. Bet mums ir jāsargā tā savpatība, savdabība, neatkārtojamība, kas piemīt tikai mums, latviešiem, mūsu kultūrai, dzīvesveidam," savās sajūtās par šobrīd notiekošo LTV raidījumā "Kultūrdeva" dalās Māra Zālīte.
Knuta Skujenieka dzejas krājumā "Poga" lasāms viens viņa dzejolis, tulkots 33 valodās. Tas ir viņa intīmākais un slavenākais dzejasdarbs, kas veltīts sievai, atrodoties ieslodzījuma drausmīgajos apstākļos. 33 valodās izteikts veltījums mīlestībai, kura palīdzēja izdzīvot un kuru simbolizēja viena sievas piešūta poga.
11. septembrī Latvijas Mākslas akadēmijas dārzā norisinājās festivāla "Dzejas dienas 2022" oficiālās programmas noslēguma pasākums – "Dzejas dienu" balvas nominantu lasījumi un balvas pasniegšana. Šogad "Dzejas dienu" balvu ieguva Artis Ostups par krājumu "Variācijas par mēness tēmu" ("Neputns"), informēja pasākuma rīkotāji.
Latvijas Radio Dzejas festivāla otrā daļa ievākota nosaukumā "Dzeja Rokpeļņa pusē". Iespējams, ka pats Jānis Rokpelnis apzīmējuma "Latvijas dzejas klasiķis" vietā izvēlētos kādu citu, tomēr viņa veikums dzejā un atdzejā, kas mērāms piecos gadu desmitos, vedina tieši uz to. Tamdēļ ceļš ved uz Cēsīm – pilsētu, kuru autors nu jau ilgāku laiku sauc par savām mājām.
Raiņa dzimšanas dienā svētdien kulmināciju sasniegs un arī noslēgsies festivāls ‘’Dzejas dienas’’. Esplanādē pie Raiņa pieminekļa notiks politiskās dzejas lasījumi, bet pēc tam blakus Mākslas akadēmijas dārzā būs Dzejas dienu balvas pasniegšana un festivāla noslēgums.
Latvijas Radio Dzejas festivāls iesāka Dzejas dienu mēnesi, visupirms radot svētkus pašiem dzejniekiem.
Jau otro gadu Dzejas dienu laikā žurnāls "Domuzīme" Ojāra Vācieša muzejā pasniedza savu Dzejas balvu. Šogad to ieguva izdevniecībā "Orbīta" izdotais Elīnas Bākules-Veiras krājums "Tas ods meklē mani kopš 1981. gada", informēja žurnāla pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
