Kultūra / Literatūra
Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku kolektīvi izstrādātajai zinātniskajai monogrāfijai dots nosaukums – "Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi". Tas ietver ļoti nozīmīgus pētījumus par Latvijas kultūras mantojumu, dažādām cilvēku grupām un nodarbēm, kas met laipu no pagātnes uz nākotni.
Augusta nogalē nonācis pie lasītājiem, Ingas Pizānes jaunākais dzejas krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" ("Jānis Roze", 2022) iekrāso šā gada rudeni ar ziedprātību un krāšņiem, labvēlīgi ironiskiem iekšējās pasaules, cilvēku un pilsētas vērojumiem. Vairāk nekā jebkad iepriekš Pizāne ļauj ieskatīties pati savā izmisumā, un tas gluži kā viegls pieskāriens ūdenim, kas saviļņo veselu ezeru, aizkustina arvien jaunus autores dzejas lasītājus.
"Agrāk rakstīju vairākus dzejoļus katru dienu, nebija vispār nekādas aiztures, viss likās apdzejošanas vērts. Laikam ejot, tu raksti aizvien mazāk un mazāk, bet attiecīgi aizvien mazāk un mazāk no uzrakstītā izmet ārā," stāsta dzejnieks Marts Pujāts. Viņam iznākuši pieci dzejoļu krājumi, un divi no tiem drīzāk veltīti jaunajai paaudzei, lai gan jāsaka, ka tos lasa visi.
Tev ir jāraksta diendienā, nevienu dienu neizlaižot. Kaut vai dažas rindiņas, bet jāraksta katru dienu. Lūk, tādu padomu tiem, kas vēlas saistīties ar rakstniecību, dod literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis. Paša grāmatu "...rakstīt…", gluži kā citus rakstītmācības izdevumus, pēc izlasīšanas autors iesaka guldīt atkritumos. Kāpēc tā? To Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vislabāk zina teikt viņš pats.
Sērijā "Jaunā klasika", kurā Latvijas Rakstnieku savienībā tiek izdoti Baltijas Asamblejas balvas literatūrā laureātu tulkojumi, klajā nākusi Lēlo Tungalas (Leelo Tungal, 1947) triloģijas "Biedrs bērns" ("Seltsimees Laps") otrā un trešā daļa. Līdz ar to darbs latviešu valodā ir izdots pilnībā, informēja Rakstnieku savienības pārstāvji.
2022. gada septembrī sadarbībā ar Jāņa Rozes apgādu klajā nākusi Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieku kolektīvā monogrāfija "Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi" (zinātniskās redaktores Rūta Muktupāvela, Anda Laķe un Baiba Tjarve). Monogrāfija turpina LKA pētnieku iesāktos pētījumus kultūras mantojuma jomā, šoreiz pievēršoties mantojuma kopienām – analizējot, kā sabiedrības grupas piedalās mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm, informēja LKA pārstāvji.
Naktī uz pirmdienu slimnīcā aprāvies dzejnieces Lijas Brīdakas dzīves ceļš (03.09.1932.–19.09.2022.), vēsta Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Septembris Latvijā tiek saukts par dzejas mēnesi. Tas ir saistīts ar Raiņa dzimšanas dienu 11. septembrī, un jāatzīst, ka rudens kopumā ir tāds dzejai pateicīgs laiks – vairāk tumsas, vairāk apceres, vairāk laika pārdomām par sevi un pasauli. Ja tomēr melanholija nav lasītāja mērķis šoruden, tad noteikti vērts ieskatīties bērnu dzejas plauktiņos. Latviešu bērnu dzeja ir skanīga, asprātīga, gudra un, jā, reizēm pat ļoti izglītojoša, bet ne didaktiska. Šajā bagātīgajā piedāvājumā izcelt tikai 10 latviešu autoru dzejas grāmatas ir grūti un pat neiespējami, taču te nu tas ir – dzejas grāmatu saraksts, no kura var ņemt un lasīt ikvienu. Lasiet paši un kopā ar bērniem! Skanīgas un aizraujošas lappuses garantētas.