Kas notiks pēc valdības lēmuma: cik maksāsim par elektrības pārvadi un sadali?

Raimonds Čudars, Alda Ozola, Gunta Jēkabsone, Sandis Jansons, Jānis Endziņš, Roberts Samtiņš, Gatis Ābele, Jānis Irbe

Jānis Domburs 25.janvāris, trešdiena 21:15

Diskusija par topošās valdības mērķi – ekonomikas transformāciju: tehnokrātisks formulējums un «kurā pirkstā kodīsim»

Ekonomikas transformācija, kuru par topošās valdības mērķi nosaucis Ministru prezidenta amatam nominētais Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kas ir arī valdības deklarācijas vadmotīvs, ir tehnokrātisks formulējums, kas neatbild uz jautājumu, kurp valdību veidojošie politiķi vēlas virzīt valsti un sabiedrību. To trešdien, 30. novembrī, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" iztirzājot valdības deklarācijas melnrakstu, uzsvēra raidījuma dalībnieki – dažādu jomu lietpratēji.

"Es redzu to, ka šis ir vispārīgs mērķis. Tas ir, protams, mūsu ekonomikai noderīgs, bet tas ir vairāk tehnokrātisks formulējums. Un, lai cilvēki iesaistītos, lai sabiedriskās organizācijas iesaistītos šī kopīgā stāsta veidošanā, ir svarīgi atrast to misiju, kurai mēs spējam sekot," komentējot uzstādījumu par ekonomikas transformāciju kā topošās valdības mērķi, sacīja diasporas uzņēmēju, profesionāļu un zinātnieku kustības #esiLV valdes locekle Elīna Pinto. Viņas ikdienas darbs saistīts ar publiskās pārvaldības konsultācijām un ekspertīzi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Tikmēr "Accenture Baltics" vadītājs Maksims Jegorovs uzsver, ka mazām valstīm un ekonomikām, kādas ir gan Latvija, gan kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, gan Somija,  stratēģija un vīzija parasti būs viena un tā pati. "Transformācija nav mērķis pati par sevi, tas ir rīks kaut kam," viņš teica, atzīmējot, ka lielākā daļa sabiedrības šādus nenoteiktus mērķus nespēs saprast.

"Pieņemsim, ja mēs ņemam energoefektivitāti – viens formulējums: uzbūvēt 300 jaunas mašīnu uzlādes vietas. Teiksim, ar šo vienu punktu var aizstāt kādus piecus no šī teksta. Nodrošināt, ka 80% no visas Latvijas enerģijas ir vai nu atjaunojama, vai Latvijā ražota enerģija," izklāstot savu redzējumu par to, kā būtu jāformulē sasniedzamie mērķi valdības deklarācijā, klāstīja Jegorovs.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers akcentēja, ka valdības deklarācijā būtu vēlējies redzēt iezīmētu noteiktu vērtību hierarhiju. "Pēc tam strādājot var būt riktīgi svarīgi, jo, ko darīt? Kurā pirkstā tad kodīsim – enerģētika vai izglītība? Droši vien, ka tās dilemmas tur būs visu laiku. Un, ja jūs pateiksiet no paša sākuma, ka mūsu hierarhija ir tāda… nu, nezinu – drošība, izglītība, enerģētika, tad jebkurā konflikta situācijā ir skaidrs, kā to risināt," viņš pamatoja, piebilstot, ka pēc definīcijas vairākas prioritātes vienlaikus nevar pastāvēt.

Jaunās valdības veidošanā iesaistītie politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" darbu pie valdības deklarācijas plāno pabeigt līdz 7. decembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti