Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris. Dalībnieku saraksts tiek papildināts.
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Statistikas dati rāda, ka ekonomikā sadarbība ar Krieviju notiek joprojām un arī Latvijai. Asas diskusijas par šis sadarbības turpināšanu ar jaunu sparu atjaunojušās, atklājot, ka caur Latviju tranzītā uz Krieviju tiek vesta mangāna rūda, kuru var izmantot arī militārā rūpniecībā, bet tā nav nedz duāli izmantojamo preču sarakstā, nedz sankcionēta. 20. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā politiķi un uzņēmēji sprieda par iespējamiem scenārijiem, tostarp – ko mūsu ekonomikai nozīmētu pilnīgs embargo ar Krieviju.
20. marta diskusijā "Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?" piedalās Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") un Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks un "Sorainen" partneris, fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs.
2022. gadā tranzītā caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pārvadāti 1,2 –1,3 miljoni tonnu mangāna rūdas, 2023. gadā – 1,4 miljoni tonnu, bet šā gada pirmajos mēnešos – nedaudz mazāk nekā 100 tūkstoši tonnu mangāna rūdas. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atklāja "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, atzīstot, ka 2022. gadā aptuveni 75% no kopējā apjoma pārvadājis "LDz Cargo".
20. marta diskusijā "Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?" piedalās Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") un Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks un "Sorainen" partneris, fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs.
Ieroči un munīcija, to daļas un piederumi – Latvijas statistika liecina, ka 2023. gadā šajā segmentā no Krievijas importētas preces gandrīz pusmiljona eiro apmērā. Jautājums par to raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā tika uzdots šāgada 21. februārī, īsi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā otrās gadskārtas. Trim klātesošajiem ministriem – aizsardzības, iekšlietu un ekonomikas – nevienam nebija nekāda skaidrojuma, ko šī statistikas aile ietver, kas nodarbojas ar šo importu un kur to izmanto. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" turpmākās nedēļas skaidroja atbildes uz šiem jautājumiem, nonākot līdz peintbola, airsofta un zemūdens sporta jomām, un secinot, ka vairākās valsts iestādēs tā arī nav precīzu atbilžu.
Vai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku šomēnes izplatītie paziņojumi ir nomierinājuši vai, gluži pretēji, vēl pavairojuši satraukumu sabiedrībā? Par to šonedēļ diskutēja raidījuma"Kas notiek Latvijā?" dalībnieki. Nevalstisko pusi pārstāvošie raidījuma viesi vairākkārt uzsvēra – komunikācija no aizsardzības resora puses arvien ir aroganta, bet vēstījumi – neskaidri.
