Kas noticis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pilnvaru pirmajā gadā un kam jānotiek turpmāk?
Edgars Rinkēvičs
Jānis Domburs
19.jūnijs, trešdiena 21:15
Projekta "Rail Baltica" iedzīvināšanas izmaksas Latvijā varētu gandrīz pieckārt pārsniegt 1,97 miljardus eiro, kurus prognozēja 2017. gadā, secinājusi Valsts kontrole. Kur trūkstošo naudu atrast, pagaidām nav skaidrs, un finansējuma trūkumu atzīst arī politiķi. Eiropā un mūsu valdības mājā domas dalās par to, kas būtu īstenojams projekta pirmajā kārtā. "Rail Baltica" projekta izmaksas un tā nākotne bija 12. jūnija "Kas notiek Latvijā?" temats.
No "Rail Baltica" Latvijas posma pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamajiem aptuveni 6,4 miljardiem eiro Latvijai no Eiropas Savienības "Connecting Europe facitity" (CEF) finansējuma piešķirti aptuveni 745 miljoni eiro. Pieskaitot šai summai Latvijas līdzfinansējumu un šā gada sākumā apstiprināto militārās mobilitātes finansējumu vairāk nekā 55 miljonu eiro apmērā, kopumā projekta īstenošanai pieejamais naudas apjoms ir nepilns miljards eiro. No tiem 315 miljoni eiro jau iztērēti līdz šā gada sākumam, bet īstas skaidrības, kur ņemt pārējos naudu – aptuveni 5,4 miljardus eiro –, šobrīd nav.
12. jūnija raidījumā "Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?" piedalās satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, projekta ieviesēja "Eiropas Dzelzceļa līnijas" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs, kā arī Saeimas deputāti Raimonds Čudars (JV) un Andris Kulbergs (AS), bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits un "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvnieku – pilnsabiedrības "BERERIX" – izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Jau vairāk nekā gadu Saeimā noris diskusijas par jauniem ierobežojumiem, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu. Dažādu partiju deputāti vēlas padarīt ievērojami stingrākus Veselības ministrijas sākotnēji virzītos Alkohola aprites likuma grozījumus, kas paredz būtībā aizliegt alkoholisko dzērienu atlaižu reklāmu, paģērētu uz grādīgo dzērienu etiķetēm norādīt to uzturvērtību un noteiktu sodus par marķējuma prasību neievērošanu. Pagaidām gan daļa no jaunus ierobežojumus ieviest paredzošajiem priekšlikumiem ir atsaukti, taču diskusijas par tiem politiķi plāno atsākt jau pēc dažiem mēnešiem.
Vairāku uz vietām Eiropas Parlamentā (EP) pretendējošo politisko partiju programmās iekļautas apņemšanās revidēt tā dēvēto Zaļo kursu, kura mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienība (ES) 2050. gadā sasniedz klimatneitralitāti. Nākamajam EP sasaukumam būs jālemj arī par nākamo ES daudzgadu budžetu, tostarp paredzamas diskusijas par tā ieņēmumu palielināšanu. Tādēļ cikla "Kam jābūt Eiropas Parlamentā?" raidījumos to dalībnieki – reitingu ziņā populārāko politisko partiju deleģētie kandidāti – ieskicēja savu redzējumu par šiem jautājumiem.
5. jūnija diskusijā "Kas notiek ar alkohola tirdzniecības, reklāmas un lietošanas ierobežojumiem?" piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība), viņa biedre, kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība") un Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Elēna Zviedre, kā arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, biedrības "Latvijas neatkarīgie aldari" valdes loceklis Aigars Ruņģis un sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Latviešu un krievu valodā runājošiem Latvijas pilsoņiem ir visai atšķirīgs skatījumus uz to, kurus no Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iesniegto sarakstu līderiem viņi vēlētos redzēt nākamo EP deputātu vidū. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" iniciatīvas veiktās SKDS aptaujas rezultāti liecina – neviens no kandidātiem, ko simboliskajā pirmajā deviņniekā ierindojuši respondenti, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, nav iekļuvis pirmajā deviņniekā, kas veidojas, ņemot vērā tikai to respondentu atbildes, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda.
5. jūnija diskusijā "Kas notiek ar alkohola tirdzniecības, reklāmas un lietošanas ierobežojumiem?" piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība), viņa biedre, kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene ("Jaunā Vienotība") un Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Elēna Zviedre, kā arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, biedrības "Latvijas neatkarīgie aldari" valdes loceklis Aigars Ruņģis un sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) dienas kārtībā var nonākt jautājums par atteikšanos no veto tiesībām, kuras pēdējā sasaukumā aktīvi izmantojusi Ungārija, bloķējot un kavējot dažāda veida palīdzību Ukrainai. Taču atteikšanās no veto nav vienkāršs uzdevums, tas liktu mainīt Eiropas Savienības (ES) līgumus. Svarīgs nākamajā sasaukumā būs jautājums arī par turpmāko atbalstu kara posītajai Ukrainai, kura ir viena no ES kandidātvalstīm.
Ņemot vērā Ministru prezidenta pilnvaras un politisko loģiku, vislielākās izredzes kļūt par nākamo Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā ir Valdim Dombrovskim, taču politiķi, kam līdzšinējās aptaujas dod lielākās izredzes uz iekļūšanu nākamajā Eiropas Parlamentā, labprāt šo kārtību mainītu. To liecina viņu atbildes uz jautājumu par to, kuram būtu jābūt nākamajam komisāram no Latvijas.