Interese par zviedru valodu augstskolas gados un kaislība pret vēsturi aizvedusi diplomāti Argitu Daudzi līdz vienam no Zviedrijas augstākajiem apbalvojumiem – 2019. gadā viņa saņēma Karalisko Polārzvaigznes ordeni, ko piešķir ārvalstu pilsoņiem par īpašiem nopelniem. Argita to saņēma par vairāku gadu desmitu ilgo atbalstu Latvijas un Zviedrijas saišu stiprināšanā. Savos pētījumos par Baltijas un Ziemeļvalstu attiecībām viņa pārliecinājās - nelielas valstis ir savstarpēji atkarīgas un mums ir izdevīgi vienai otru atbalstīt.
Autora ziņas
Norvēģa Snorres latviešu valoda ir teju perfekta. Viņš Latvijas Universitātē studējis baltu filoloģiju un ilgus gadus pasniedzis norvēģu valodu Latvijas Kultūras akadēmijā. “Es šo reģionu – Ziemeļvalstis, Igauniju un Latviju – mēdzu saukt par piparkūku zemi, jo šeit Ziemassvētkos mielojas ar piparkūkām. Lietuviešiem tāda vārda vairs nav, arī poļiem un krieviem ne,” skaidro Snorre.
Norvēģijas ziemeļos ieraudzītā ziemeļblāzma Ēriku Ešenvaldu tik ļoti savaldzināja, ka viņš tai sekoja pa pēdām Sāmu zemē, Islandē un Grenlandē. Iecerētais skaņdarbs izvērtās lielā multimediālā simfonijā "Ziemeļu gaisma". Kopš pirmās iepazīšanās ar ziemeļblāzmu Ešenvalds katru gadu brauc ceļojumā uz Ziemeļvalstīm, jo auroras dotā enerģija nepieciešama iedvesmai turpmākajiem darbiem.
Henriks Eliass Zēgners ir dzejnieks un publicists, deviņdesmito gadu bērns, kurš jau vidusskolas vecumā sācis darboties žurnālistikā un 24 gadu vecumā kļuva par kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnāla "Satori" galveno redaktoru. Viņš stāsta, ka žurnāls cenšas vairot empātiju, un tas ne vienmēr notiek gludi.