Dizaina vizionāre Barbara Ābele: Ziemeļnieku mentalitātē jau iekļauta dizaina domāšana

Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un dizaina vizionāre Barbara Ābele, atskatoties uz savu pēdējo 20 gadu darbu akadēmijā ar studentiem un iesaistoties valstiskas dizaina politikas veidošanā, uzsver – būtiska loma bija pieredzes stāstiem un iedvesmai no Ziemeļvalstīm.

Barbara Ābele ne vienu reizi vien ir izmantojusi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" priekšteci, studiju braucienu stipendiju "Baltijas Sleipnirs", kas jauniem un radošiem dažādu mākslas jomu profesionāļiem nodrošināja iespēju doties pieredzes braucienos uz Ziemeļvalstīm, lai iedvesmotos un gūtu praktiskas zināšanas.

"Man tas tiešām bija paātrinājums informācijas ieguvē, kas tajā laikā bija nepieciešama, lai dizains kā nozare tiktu novērtēts un no jauna atsākts," Barbaras Ābeles pirmais brauciens bija uz Stokholmas Mākslas un Dizaina augstskolu, pēc tam uz Helsinku Mākslas un dizaina universitāti (tagad tā iekļauta Aalto universitātē). "Tā bija tāda kārtīga iegremdēšanās dizaina izglītības pasaulē ar krātuvju, muzeju un izstāžu aplūkošanu. Un tas bija pirmais grūdiens dizaina izglītības attīstībai šeit."

Barbara saka, ka ziemeļnieki bija pirmie, kas piedāvāja stipendiju ar skaidriem noteikumiem tālākizglītībā.

"Līdz ar šīs stipendijas atbalstu Latvijā veidojās kopiena, kas sāka runāt dizaina valodā. Mums nebija jāaug pašattīstības procesā, bet, iegūstot informāciju uzreiz, varējām mainīt studiju procesu, to laikmetīgot un pielīdzināt."

Arī LMA pirmais Eiropas kopienas projekts bija dizainā un pastarpināti tapa arī ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja atbalstu. "Tās bija pirmās dizaina konferences un darbnīcas. Savā veidā tie pirmie un spilgtākie grūdieni un impulsi nāca tieši ar ziemeļnieku starpniecību," skaidro Barbara Ābele. Un tad LMA studenti sāka piedalīties Ziemeļvalstu lielākajā dizaina mesā – Stokholmas mēbeļu gadatirgū.

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā ir ziemeļvalstu sadarbības pārstāvniecība, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada un 30 gadu pastāvēšanas laikā ir strādājis ar visdažādāko nozaru sadarbības projektiem un atbalsta programmām.

Atvērtība jaunām domām, idejām un partnerībai ir Ziemeļvalstu sadarbības pamatprincipi un lai to atspoguļotu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā piedāvā cilvēkstāstu sēriju “Kompass vienmēr rāda uz Ziemeļiem”.

”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”. (S.Kirkegors)

"Tas mums atļāva nokļūt atpakaļ Ziemeļvalstu apritē, atradāmies blakus prestižajām Ziemeļvalstu dizaina augstskolām. Šī iespēja savukārt ļāva labāk saprast, kā veidojas dizaina doma ziemeļos vispār, kādas ir skolu atšķirības, un vienlaikus arī sākt audzēt savus muskuļus. Dodoties uz tāda izmēra mesēm, ir svarīgi gan salīdzināties ar citiem, gan arī pienest kaut ko jaunu dizaina vēstījumā," Barbara Ābele atminas, ka pirmajā reizē Latvijas studenti izveidoja ekspozīciju "Kaimiņu būšana". Latvijas stends bija apjozts ar milzīgu sētu ar vārtiņiem un aicinājumu – nāciet iekšā, jūs vēl par mums neko nezināt, bet mēs noteikti esam labi kaimiņi!

Barbara Ābele uzskata, ka ziemeļnieku mentalitātē jau iekļauta dizaina domāšana: "To raksturo secīgums un pacietība – kā no ieceres, no domas, no problēmas var tikt pie risinājuma. Cilvēki vienmēr saka, ka ir grūti nodefinēt vārdu "dizains". Bet dizaina domāšana ir dažādu domāšanu kopums, kas redz cēloņus un sakarības, meklē risinājumus. Ziemeļniekiem tas ir ļoti raksturīgi. Savā veidā arī mums, tikai kādu laiku mēs to bijām piemirsuši."

Tieši šīs dizaina domāšanas dēļ Barbaras Ābeles mīļākā pilsēta ir Helsinki, lai gan daudzi smīnot par šādu apgalvojumu: "Helsinki ir tā veidojušies, kā veidojusies nācijas pārticība un nācijas kultūra. Pilsēta nav izdomāta, tā nav salikta uz asīm, nav celta mākslīgi. Somi vienmēr ir dzīvojuši tā, kā viņi var atļauties, viņi nav ārišķīgi. Tur arī var redzēt šo pieminēto secību un pacietību. Tas mani fascinēja toreiz un arī tagad."

Visspilgtākās atmiņas Barbarai ir no paša pirmā brauciena uz Helsinkiem, kas iekrita Valpurģu nakts laikā 1. maijā. "Valpurģis somiem ir transformējies par zinību svētkiem, un tajā dienā visi somi, kas ir guvuši izglītību, liek galvā baltas cepurītes ar nagu – izglītības simbolu. Tu ieraugi tādus deviņdesmit, astoņdesmitgadnieku pārus, kas viens pie otra turas, viņiem ir cepurītes galvā, un blakus redzi tādus nakti negulējušus tīņus, kas tik tikko pabeiguši vidusskolu," Barbara Ābele krāšņi apraksta somu svinību dienu, kurā parki un ūdens malas pilnas ar ģimenēm un draugu bariņiem. "Tas man ļoti raksturo ziemeļniekus – būt izglītotam ir lepnums un gods!"

Lai gan vienmēr virzību uz priekšu gribas vēl ātrāku, šo 20 gadu laikā kopš Barbaras pirmā brauciena uz Ziemeļvalstīm dizaina attīstība un izpratne par to strauji augusi: "Dibināta Gada balva dizainā, Kultūras ministrijas pārraudzībā darbojas Dizaina padome, kas strādā pie dažādām dizaina politikas formām, arī ierēdniecība tiek izglītota dizaina jautājumos, ir lieliskas, augsta līmeņa dizaina skolas ne tikai Rīgā, bet arī Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, Ogrē."

20 gadu laikā LMA studentiem piedāvāto dizaina programmu skaits ir krietni audzis: sociālais dizains, kas orientēts uz kādu konkrētu grupu iesaisti; spekulatīvais dizains kā rīks nākotnes prognožu veidošanai; pakalpojumu dizains, kas jau nopietni min uz papēžiem produktu dizainam; pieredzes dizains, kas veido jaunas pieredzes dažādos laukos – izziņas sfērā, veselības jomā, izklaidē, tūrismā.

Barbaras Ābeles lauciņš ir sociālais dizains.

Tas iekļauj, piemēram, projektus senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un viņu iekļaušanai sabiedrībā, publiskās telpas dizainu kā vietu, kur paaudzēm mijiedarboties, vizuāla CV veidošanu prasmīgiem jauniešiem ar īpašām vajadzībām u.c. Šogad Barbaras Ābeles vadībā tapuši vairāki sociālā dizaina studentu maģistra darbi: spēle pedagogiem skolēnu agresijas cēloņu izpratnei un prevencijai, audiovizuāla evakuācijas sistēma izglītības iestādēm, kā arī skaidrojošs un izglītojošs rīks bērniem "Rumpīts Pumpīts" par ķermeņa  iekšējiem orgāniem ķirurģisku manipulāciju vai transplantācijas gadījumā, kas veicina izpratni par orgānu atrašanās vietām, to izskatu un funkciju.

Barbara Ābele atzīmē, ka sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju vēl joprojām ir ļoti cieša, jo tur ir ieinteresētība par jebkuru jautājumu – vai tas būtu saistīts ar cilvēkiem ar invaliditāti, ar senioriem, ar grūtiem pusaudžiem, vai ar kādu citu konkrētu sabiedrības grupu. "Un, ja projekts iegūst reālas aprises, tad ar biroja starpniecību atrodam arī partnerus. Tā ir īsta radoša darbnīca ar zobratiņiem un mākoņiem, un baloniem, tur ir viss kā labā garāžā," smaidot saka Barbara Ābele.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt