2022. gada aprīlī bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā Rīgā, Andrejostas ielā, sāka skanēt dziesmas. Tās bija ukraiņu dziesmas, kurās bija dzirdamas skumjas un cerības, ilgas un mīlestība, ticība uzvarai.
Autora ziņas
Nesen man piezvanīja paziņa Karolīna, novadniece, nebijām sazinājušies kādu pusgadu. Viņai ir Ukrainas tālruņa numurs (starp citu, tikpat kā visi bēgļi saglabājuši savus Ukrainas numurus), tāpēc grūti noteikt, kur fiziski atrodas abonents. Pēc ierastās apsveicināšanās painteresējos: "Kā tev klājas Daugavpilī, kā iet darbā?" Atbilde bija: "Esmu Odesā. Mēs ar meitu pirms trim mēnešiem atgriezāmies. Kad projekts beidzās, mani atlaida no darba, neko jaunu nepiedāvāja, un es Daugavpilī vairs neredzu nekādas perspektīvas ne sev, ne viņai."
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
"Vai es gribu iemācīties latviešu valodu? Jā. Vai viss man izdodas? Nē. Vai esmu pietiekami centīgs? Nē. Kas man traucē? Es pats, pārējais ir atrunas." Tāds iekšējais dialogs man bieži ir pašam ar sevi, kad es kārtējo reizi centīgi mēģinu savākties un pateikt sakarīgu frāzi latviešu valodā.
Darbs Latvijā ir, un piedāvājumu ir daudz – varu to personīgi apstiprināt. Es pastāvīgi caurlūkoju lielākos resursus – tie ir Nodarbinātības valsts aģentūra, CV.lv, Visidarbi.lv, SS.com, esmu apmeklējis vakanču gadatirgus. Taču mana pirmā darba meklēšanas pieredze Rīgā deva pozitīvu rezultātu tikai pēc trim mēnešiem un 40 adresātiem izsūtītiem CV. Tā kā esmu, kā man šķiet, saprātīgi domājošs, es sapratu, ka man kā kandidātam jāiziet cauri tādiem "filtriem" kā valoda, vecums, specializācija.
Nesen kopā ar meitu apciemojām Irinu. Viņa ir ukrainiete, atbraukusi uz Latviju no Luhanskas apgabala pēc kara sākuma, arī kopā ar 15 gadus vecu meitu. Īrē dzīvokli un lūdza palīdzēt, jo sabojājusies griestu lampa. Diemžēl nevarēju salabot. Tā ir lietuviešu projekta ēka, elektroinstalācija ir veca, un gan Irinai, gan man ir bail no elektrības. Jāizsauc elektriķis. Apsēdāmies un sākām runāties.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
