Kad nokļuvu Orsē muzejā Parīzē un ieraudzīju pilnu zāli dažādu eksotisku valstu pārstāvjus aplūkojam mūsu mākslinieku gleznas, es stāvēju zālē un vēroju, kā izstādes apmeklētāji, visticamāk, pirmo reizi mūžā satiekas ar baltiešu mākslu, klausās audiogidu stāstījumu, pēta un diskutē. Atzīšos, ka mākslas izstādēs es diezgan reti piedzīvoju spēcīgu emocionālu aizkustinājumu, atceros satraucošu momentu, kā 16 gadu vecumā Minhenes Pinakotēkā redzēju van Goga "Saulespuķes" un raudāju no laimes, bet tie droši vien bija trakojošie hormoni.
