Tas notika šeit

«Tas notika šeit» 5. sērija. Stende

2018. Latvijas hronika

«2018. Latvijas hronika» 2. sērija. Renārs Vimba

«2018. Latvijas hronika» 1. sērija. Linda Olte

2018. Latvijas hronika. Bruno, «Pūt, vējiņi» un saviļņojums Parīzē

Kad nokļuvu Orsē muzejā Parīzē un ieraudzīju pilnu zāli dažādu eksotisku valstu pārstāvjus aplūkojam mūsu mākslinieku gleznas, es stāvēju zālē un vēroju, kā izstādes apmeklētāji, visticamāk, pirmo reizi mūžā satiekas ar baltiešu mākslu, klausās audiogidu stāstījumu, pēta un diskutē. Atzīšos, ka mākslas izstādēs es diezgan reti piedzīvoju spēcīgu emocionālu aizkustinājumu, atceros satraucošu momentu, kā 16 gadu vecumā Minhenes Pinakotēkā redzēju van Goga "Saulespuķes" un raudāju no laimes, bet tie droši vien bija trakojošie hormoni.

2018. Latvijas Hronika

2018. gada 27. maijā Bruno Daviot kopā ar Parīzes latviešu kori „Latve“ piedalījās koncertā Orsē muzejā Parīzē, kur ir izstādītas Baltijas Simbolistu gleznas. Izstādi „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas mākslā“ ir apmeklējuši vairāk kā 240 tūkstošu interesentu.

Šis notikums atspoguļots jaunā Latvijas Televīzijas multiplatformu projektā "2018. Latvijas hronika".

Tomēr ieraudzīt Rozentāla „Arkādiju“ Parīzē bija tiešām saviļņojoši. Varbūt tāpēc, ka vēl nesen veidoju filmu par Jani Rozentālu, aktīvi pētīju viņa dzīves gājumu un manā iztēlē skaidri uzzīmējās aina no šaurās, tumšās smēdes Saldus laukos, kur mazs puika saplēstās biksēs un ar nošmulētu muti sapņo kļūt par gleznotāju.

"Pūt, vējiņi" Parīzē

Ar Bruno Davio (Bruno Daviot) mani iepazīstināja Parīzes latviešu kora „Latve“ vadītāja Ināra Braže – šajā korī dziedot latviešu meitenes, viņu vīri francūži un Bruno, kuru korī esot mīļi nodēvējuši par savu nacionālo Bruno. Kaut arī pēc radu rakstiem tīrs francūzis, tomēr ar Latviju sirdī.

Viņam ne tikai garšo Latvijas balzams (kas ir ļoti netipiski francūžiem), bet viņš izjūt piederību un ģimeniskuma sajūtu Latvijā. Savam dēlam viņš ir devis vārdu Baltis.

Bruno Davio ir skolas direktors Parīzes Ville d’Avray pamatskolā. Pirmā tikšanās ar Latviju un latviešiem viņam notika 1989. gada septembrī, kad Latvijas Medicīnas akadēmijas koris „Rīga“ koncertēja Parīzes Saint Germain l’Auxerrois baznīcā, kur Bruno pirmo reizi izdzirdēja dziesmu „Pūt, vējiņi“.

Parīzes koris „Latve“ šajos Dziesmu svētkos. Otrā bildē Bruno pa labi.

Pēc gada Bruno pirmo reizi mūžā devās uz Latviju, kur klātienē piedzīvoja pirmos Atmodas laika Dziesmu svētkus, kad gaiss Mežaparkā bija emocionāli piesātināts. Bruno šo brīdi, kad tūkstošiem latviešu kopā dziedāja ar cerību atgūt savas valsts neatkarību, salīdzina ar franču revolūcijas laika tautas pacēlumu pirms diviem gadsimtiem. Toreiz atkal jau skanēja „Pūt, vējiņi“, un šis brīdis dziļi norezonēja viņā, atstājot spēcīgu emocionālu iespaidu.

Latgale 20. Jūlijs, 2003

Kopš tā laika Bruno ir organizējis koncertturnejas dažādiem Latvijas koriem Francijā,

īpaša draudzība viņam ir izveidojusies ar Latgali un ar Preiļu pilsētu -

Bruno ir organizējis Preiļu Mūzikas un mākslas skolas jauniešu orķestra, Preiļu skolotāju kora „Latgale“ un Daugavpils Universitātes kora ”Daugava”  koncertus un viesošanos Francijā, kā arī vedis uz Latviju franču koristus. 2005. gadā Bruno Davio tika piešķirts Preiļu pilsētas goda pilsoņa nosaukums.

Bruno tiek piešķirts Preiļu Goda pilsoņa nosaukums. (Preiļi, 2005. gada 17. jūlijs) un Un Preiļu skolēnu viesošanās Bruno vadītajā skolā Parīzē 2005. gadā

Bruno saka, ka bieži viņš sevi vairāk izjūt kā latvieti, nevis francūzi. Arī Parīzes latviešu korim „Latve“ Bruno pievienojās, lai ikdienā biežāk būtu kopā ar latviešiem un biežāk varētu būt „mazajā Latvijā“ – Latvijas vēstniecībā Parīzē, kur notiek kora mēģinājumi.

Latviešu tautas tērpu Bruno sev sagādāja pirms desmit gadiem, kad pirmo reizi pats kā dalībnieks kopā ar Preiļu skolotāju kori piedalījās Dziesmu svētkos Latvijā. Viņam ir arī franču burgundiešu tautas tērps, bet īsti neesot, kad to uzvilkt. Pēdējo reizi Bruno savu franču tautas tērpu uzvilcis Latvijā -  kādu reizi, kad atkal atvedis Francijas kori ciemos uz Latviju, draugs no Preiļiem Alberts Vucāns viņu ķircinājis, kāpēc koris ir saģērbies melnbaltās drēbēs, kur ir tautas tērpi? Bruno saka, ar dziļu cieņu un respektu noraugās uz latviešiem, ka esam spējuši saglabāt savu kultūru un tradīcijas.

Lai arī savs franču tautas tērps viņam skapī glabājas, pielietojuma tam īsti nav, tautas tērpu valkāšanas tradīcija Francijā ir praktiski izzudusi. Bruno uzskata, ka Latvija dara daudz vairāk, lai saglabātu savu kultūras mantojumu, nekā Francija.

Sākumā Bruno franču draugi esot raudzījušies uz Bruno ar neizpratni – ko viņš tajā tālajā un nepazīstamajā Latvijā atradis, bet, kad viņš ir aicinājis draugus līdzi, iepazīstinājis ar Latviju un Latvijas cilvēkiem, viņi vienmēr ir pārsteigti un sajūsmināti. Kā Bruno pats saka - ja esi vienreiz spēris soli Latvijā, Tu neatgriezeniski iemīlēsi šo zemi, citu variantu nav.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti