"Tagad atrodamies Balvu pilsētas kapsētā, konkrēti katoļu Rožu kapos," izrādot Balvu pilsētas teritoriju, kur nepilnu piecu hektāru platībā atrodas divas kapsētas – katoļu un pareizticīgo –, stāsta Balvu novada pašvaldības aģentūras "San–Tex" dārzniece Renāta Gavenite.
"Tradicionāli cilvēki ļoti pieskata kapus, un arī mēs kā pašvaldība te cenšamies izdarīt pēc iespējas vairāk. Mana pieredze rāda, ka daudzu atdusas vietas aizaug, kad cilvēki vai nu aizbrauc prom, vai dzimta izmirst. Tad, kad vienkārši vairāk nav, kam kopt kapavietas," saka Gavenite.
Dārzniece atzīst, ka nereti, it īpaši pēdējā laikā, iedzīvotāji, kuru tuvinieki atdusas gan luterāņu, gan arī katoļu Rožu kapos, vēršas pašvaldībā ar lūgumu atļaut veikt virsapbedījumus. Lai to izdarītu, uzņēmumam "San–Tex" ir jāveic zināma procedūra.
"Trīs gadus pēc kārtas tiks apsekota konkrētā vieta un katru gadu iesists mietiņš ar dzeltenu augšējo daļu, kur uzrakstīts apsekošanas gads. Šogad 2022., nākamgad 2023. un tad 2024. Katru gadu tiek sarakstīts akts ar apsekošanu un pēc trim gadiem, ja neatrodas tuvinieki šim apbedījumam, kuri varētu kopt šo kapavietu, ir iespējams šo vietu atdot citiem apbedīšanai," stāsta Gavenite.
Balvēniete Anna uz Rožu kapsētu dodas regulāri, jo te apbedīts dēls. Sieviete atzīst, ka pašvaldības lēmumu par atļauju veikt virsapbedījumus uzskata par pareizu, jo pilsētas kapsētā trūkst vietas, un jau tagad tā ir daļēji slēgta.
"Ir izzudušas kapavietas. Var redzēt, ka kopiņa ir bijusi, bet nav vairāk ne krusta, nekā, nav kam kopt. Šajos kapos vairāk nav vietas, ir tikai tiem, kam tā ir rezervēta iepriekš. Citiem aizgājējs jāved pavisam tālu uz citiem kapiem. Kā vecam cilvēkam aiziet un apkopt, ja nav sava transporta? Grūti. Es domāju, ka uz tādiem kapiņiem, kurus nekopj, vajadzētu atļaut veikt virsapbedījumus. Tur jau nav zināms, cik tam kapiņam gadu, citiem varbūt pat vairāk nekā simts."
Lai sakārtotu esošo kapsētu teritoriju un arī kaut daļēji atrisinātu apbedīšanas vietu problēmu Balvu pilsētas kapos, Balvu novadā izstrādāti pašvaldības teritorijā esošo kapsētu kārtības noteikumi, kur atrunāta kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, kā arī administratīvā atbildība par noteikumos paredzēto prasību pārkāpšanu.
Kā uzsver Balvu novada domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Gunta Raibekaze,
tiem iedzīvotājiem, kuri vai nu paši kopj aizgājēju apbedījuma vietas, vai arī izmanto par maksu piedāvātos sakopšanas pakalpojumus, uztraukumam nav pamata.
"Daudzi cilvēki uztver, ka nu tagad kapu kopiņas tiks nolīdzinātas un veikti virsapbedījumi, vai vispār pēc gadiem kopiņas nevarēs atrast. Tādam uztraukumam pamata nav, jo šī aktēšana nozīmē to, ka tiek apzinātas nekoptās kapavietas. Šobrīd tas arī tiek darīts. Šo nekopto kapavietu vietā tiek uzstādītas atpazīstamības zīmes. Mēs labi zinām, ka pilsētu kapsētu teritorijās vietu trūkst un cilvēki grib savus piederīgos apglabāt tuvāk dzīvesvietai. Līdz ar to, lai nav jādomā, vai pirkt papildu zemi, vai izzāģēt kādu mežu, tad pastāv šī virsapbedīšanas iespēja. Taču tikai tādā gadījumā, ja tiešām gadus 20–40 kapavietas netiek koptas, ja par tām neviens nerūpējas," klāsta Raibekaze.
Balvu novadā kapsētu inventarizācijas un kapavietu aktēšanas process ir sācies tikai šogad. Pagaidām Balvu pilsētas luterāņu un katoļu kapos uz 28 nesakoptām un izzūdošām kapavietām ir uzliktas brīdinājuma zīmes. Ja pēc trim gadiem tur nekas nemainīsies, tad šajās vietās atļaus veikt virsapbedījumus.
